mormon.org Visā pasaulē

Ko tu dari, lai stiprinātu savu ģimeni un padarītu to veiksmīgu?

  • Katru pirmdienu mums ir ģimenes mājvakars. Tas ir manu meitu mīļākais vakars nedēļā. Mēs kopā dziedam dziesmas, lūdzam un tad mums ir kāda neliela mācību stundiņa, piemēram, par dalīšanos, kalpošanu vai lūgšanu. Pēc tam mēs spēlējam kādu spēli un baudām mielastu. Mēs šo vakaru vienmēr gaidām, un tas mums palīdz saglabāt mājās mieru. Rādīt vairāk

  • Mana ģimene man ir vissvarīgākā, … tā kā mūsu noslogoto dzīvi dažkārt diktē mūsu darbu plāni, es konstatēju, ka daudz vairāk sargāju mūsu „dīkstāvi”. Mēs esam centušies noteikt par prioritāti nelielu atraušanos no pasaules: ignorēt telefonu, izslēgt televizoru un datoru un vienkārši pavadīt kopā veco, labo, vecmodīgo ģimenes laiku. Kad mūsu darba grafiks kļūst pārāk traks, bērni bieži jautā: „Vai mēs varam pavadīt vakaru — „tikai ģimenei”?” Tas parasti nav nekas izsmalcināts — tikai spēles, popkorns, uguns kamīnā … jebkas, ko varam darīt kopā!!! Rādīt vairāk

  • Es lūdzu kopā ar vīru katru rītu un vakaru, un mēs arī lūdzam katrs atsevišķi. Tāpat mēs studējam Svētos Rakstus gan kopā, gan atsevišķi. Turklāt, kā mudina Baznīca, mēs atvēlam vienu vakaru nedēļā, un tā ir pirmdiena, un zinot, cik dažreiz pirmdienas mēdz būt saspringtas, tas ir tikai loģiski, ka pirmdienas ir arī mūsu „ģimenes mājvakaru” laiks. Mēs dziedam baznīcas dziesmu, plānojam savu nedēļu, dalāmies garīgajā domā un tad kopā kaut ko darām. Mēs nostādām otra laimi augstāk par savējo, mēs sarunājamies un dzīvojam, cik labi vien spējam, pašaizliedzīgi, kā to mums mācīja Kristus. Rādīt vairāk

  • Mēs veltām laiku kopīgām ģimenes aktivitātēm, mēs ik dienu pārrunājam, kas noticis mūsu dzīvē, un runājam par evaņģēliju. Rādīt vairāk

  • Es priecājos par savu ģimeni. Ilgu laiku es nenovērtēju, cik ģimene ir svarīga. Tā biju es … egocentriska šī vārda pilnā nozīmē, taču es zinu, ka viņi ir mans dārgums. Es cienu viņu laiku un viņu teritoriju, un, kad viņiem ir vajadzīgs pamudinājums, es labprāt viņiem palīdzu. Ģimene ir tik svarīga! Ir tik interesanti, redzēt katrā no viņiem daļiņu no manis. OHO! Rādīt vairāk

  • Pirms dažiem gadiem mūsu kāzu jubilejā es kopā ar savu vīru uzrakstīju ģimenes misijas deklarāciju. Tas mums palīdzēja sastādīt plānu, kādu mēs vēlamies redzēt savu ģimeni tagad un nākotnē. Mēs to izpildījām soli pa solim un atradām spēku, darot pamatlietas, piem., lūgšanā un regulārā ģimenes Svēto Rakstu lasīšanā. Mēs katru svētdienu apmeklējam baznīcu, kur mēs pieņemam Svēto Vakarēdienu (līdzīgi dievgaldam). Mēs paskaidrojam saviem bērniem, kāpēc mums ir svarīgs Svētais Vakarēdiens un Baznīca. Mēs arī cenšamies pavadīt ģimenes vakaru reizi nedēļā, kuru mormoņu baznīca sauc par ģimenes mājvakaru. Katru nedēļu mans vīrs vai es mācam īsu stundu par evaņģēliju, kam parasti seko kāda spēle. Dažreiz mums ir sajūta, ka bērni nepievērš uzmanību, bet tad vēlāk viņi piemin kaut ko no stundas, un mēs saprotam, ka viņi patiešām klausījās. Vēl vairāk – mēs cenšamies būt labi piemēri. Kad mūsu bērni redz, ka mēs palīdzam citiem, viņi vēlas palīdzēt viens otram – bērni vienmēr atdarina savus vecākus. Papildu ģimenes mājvakaram mums laiku pa laikam ir „pārvaldes sapulce”, kurā mans vīrs un es runājam par mūsu vajadzībām kā ģimenei (finansiālām, izglītības, fiziskām, garīgām, u.c. vajadzībām). Dažreiz viss šķiet neiespējami, bet mēs cenšamies izdomāt, kādus soļus mēs varam spert, lai nokļūtu tur, kur mēs vēlamies nokļūt. Šajās pārvaldes sapulcēs mēs arī pārskatām mūsu pagātnes mērķus un runājam par to, kā mums klājas un ko mēs varam darīt, lai mums klātos labāk. Tas ir nemitīgs darbs. Rādīt vairāk

  • Neraugoties uz kārdinājumiem ļauties mākslinieces karjerai, mēs kopā ar manu vīru nolēmām, ka es būšu mājās strādājoša mamma. Es esmu pārliecināta, ka šis lēmums lika vilties dažiem no maniem profesoriem, kuriem attiecībā uz mani bija lielas cerības par ļoti veiksmīgu un stabilu karjeru pēc studiju pabeigšanas. Tomēr mēs pieņēmām šādu lēmumu, jo mūsu apstākļi ļāva mums realizēt šo mērķi, un mēs nekad nenosodījām nevienu strādājošo māti vai vientuļo māti, kurai ir jāstrādā ārpus mājām. Šis lēmums bija atbilstošs mūsu ģimenes stāvoklim. Es izvēlējos atlikt savu mākslas karjeru, līdz bērni kļūtu vecāki, vai arī strādāt pēc iespējas mazāk, jo īpaši, kamēr viņi ir tik mazi. 19 gadus pēc bērnu audzināšanas es esmu tik pateicīga par šo lēmumu ne tikai tāpēc, ka varēju būt klāt visos viņu īpašajos brīžos, labos un sliktos, brīnišķīgos un grūtos, bet arī tāpēc, ka tad, kad šie gadi ir pagājuši, jūs tos vairs nekad nevarēsiet atsaukt atpakaļ. Un šie 19 gadi ir pagājuši ātri. Es nekad nenožēlošu, ka izlēmu palikt mājās ar saviem bērniem. Es nekad nejutu, ka būtu spiesta to darīt. Tas bija mans lēmums. Kamēr pasaule uz manu lēmumu raugās ar sarauktu pieri un noniecina manu intelektu, tas kļūst mazsvarīgi, kad tiek ņemts vērā, ka, esot mātei, runa vairs nav tikai par „mani”. Tas ir par „viņiem” un par viņu mazo sirsniņu un prātu „barošanu”, lai viņi būtu pašpietiekami, kārtīgi, spējīgi un gudri cilvēki, godīgas personības ar raksturu, un galvenais — bērni, kuri jūt, ka viņus mīl, kuri zina, kas viņi ir, — Dieva bērni ar zināšanām par Jēzus Kristus evaņģēlija pilnību. Tā kā 3 no 4 bērniem tagad ir pusaudži, es šobrīd labi redzu, cik ļoti mans lēmums palikt mājās man un viņiem ir nācis par labu. Mūsu attiecības ir ciešas un stipras, un es esmu varējusi redzēt, par kādiem cilvēkiem viņi kļūst. Viņi ir ne tikai bērni ar labu raksturu, augstiem standartiem un atbildības sajūtu, bet viņi kļūst pietiekami pieauguši, lai būtu labi draugi arī man. Galu galā evaņģēlija pilnība ir radīta, lai palīdzētu ģimenēm veidot jēgpilnas attiecības, kur mīlestība netiek ierobežota; pat tad, kad ir grūti brīži, mums ir mācīts lūgt kopā, lūgt citam par citu, palīdzēt un kalpot cits citam un mīlēt ar beznosacījuma mīlestību. Un, atšķirībā no citām situācijām, vecākiem ir tiesības saņemt atbildes uz lūgšanām par savu bērnu svēto pārraudzību. Mums māca, ka mums vajag iesaistīt mūsu Debesu Tēvu bērnu audzināšanā, kas sniedz lielu atbalstu. Būdama māte, es esmu saņēmusi tik daudzas atbildes uz lūgšanām par maniem bērniem un viņu garīgajām vajadzībām, pat zināšanas, kad bērnam var draudēt garīgas briesmas. Es esmu tik ļoti pateicīga par lūgšanas spēku. Tas nozīmē, ka Dievība ir īsta un ka evaņģēlija pilnība šajās pēdējās dienās ir patiesa. Es katru dienu redzu Viņa ietekmi mazās un smalkās savas dzīves niansēs, es varu jautāt manam Debesu Tēvam to, kā man labāk izmantot savu laiku, lai es varētu labāk kalpot savai ģimenei. Lūgšana man arī palīdz pārvarēt vilšanos, jo ģimenes dzīve bieži vien ietver vilšanos un grūtības, un dažreiz vēlmju konfliktus. Mātes loma, centrēta Jēzus Kristus mīlestībā, palīdz man atcerēties, ka mani bērni ir Dieva bērni. Brīdis pārdomām un lūgšana grūtos brīžos man palīdz to uztvert skaidrāk, vārdi — „Kā Glābējs ar to tiktu galā?” vai „Lūdzu, dod man spēku!” — man palīdz nekļūt dusmīgai un attiekties pret šīm situācijām racionālāk, un saglabāt ikviena cieņu. Galu galā, katru dienu pielietojot praksē lūgšanas un evaņģēlija studēšanas principus, tiekšanās pēc Debesu atbalsta ikdienas lietās — gan personīgajās, gan ģimenes lūgšanās, jēgpilna laika pavadīšanā kopā, kas bieži vien pārvēršas neaizmirstamos brīžos, — tie līdzekļi, kurus Debesu Tēvs ir paredzējis ģimeņu stiprināšanai. Rādīt vairāk

Bez rezultātiem