mormon.org Visā pasaulē

Kas tev ir palīdzējis radīt lielāku saskaņu mājās?

  • Esmu atklājusi, ka mēģināt vienlaicīgi padarīt visus laimīgus ir patiešām sarežģīti! Laimīgu māju sajūta ir atkarīga no manis un mana noskaņojuma. Es nevaru prasīt, lai bērni vienmēr sadzīvo, ja pati esmu kašķīga! Tā nu brīžos, kad jūtu, ka neapzināti palieku īgna, es mēģinu sevi no tā izraut, smaidot, dziedot, muļķojoties apkārt ar bērniem vai paprasot kādam izstāstīt smieklīgu joku. Tas strādā! Visiem patīk joks „Tuk, tuk: kas tur ir?”, vai ne? Vēl viena atslēga uz laimīgu māju sajūtu ir domāt par visu to, kas tev ir un dara tevi laimīgu. Vienkārši sāc tās uzskaitīt. Es esmu laimīga, ka MAN IR MĀJAS. Tas varētu būt kaut kas tik vienkāršs kā šis. Būt laimīgam un dzīvot saticīgās mājās ir mūsu izvēle. Tu to vari. Tas tik tiešām ir tā vērts. Rādīt vairāk

  • Saticībai mājās ir liela nozīme, jo mums ar vīru ir dažādas reliģiskās pārliecības. Tomēr mums ir kopīga mīlestība pret Bībeli, tā kā tā ir mūsu abu reliģiju pamatā. Mēs izjūtam savstarpēju cieņu par otra pielūgsmes izvēli, taču stingri turamies katrs pie savas reliģiskās pārliecības. Rādīt vairāk

  • Jēzus Kristus evaņģēlijs ir ienesis lielu saskaņu manā ģimenē. Debesu Tēvs mums ir devis vēlmi mācīties evaņģēliju. Mēs nedarījām daudz ko kopā, un tagad mums visiem ir vēlme būt kopā citam ar citu, mēs visi cenšamies nesadusmot cits citu, mēs cenšamies saglabāt mieru savās mājās. Es un mana mamma esam kristījušies. Es zinu, ka Debesu Tēvs sagatavos pārējo ģimeni, lai viņi mums pievienotos kā Pēdējo dienu svētie. Es zinu, ka evaņģēlijs saved kopā ģimenes un sniedz arī laimi to dzīvē. Var būt grūti brīži, bet evaņģēlijs palīdzēs tos vieglāk pārvarēt. Rādīt vairāk

  • Manā dzīvē būtiskākais attiecību veidošanā ir pazemība un spēja redzēt visus kā vienlīdzīgi vērtīgus. Kad es pieņēmu, ka man vienmēr nevar būt taisnība un sāku ieklausīties tuvāko cilvēku kritikā bez apvainošanās, tad spēju labot īpašības un uzvedību, kura bojāja manas attiecības ar konkrēto cilvēku. It īpaši manu mīļoto dzīvesbiedru. Mēs abi esam Pēdējo Dienu Svētie, pievērsāmies ticībai no izklaidīga dzīvesveida un esam nesalīdzināmi laimīgāki! Mums ir miers un drošības sajūta par nākotni. No Svētajiem Rkastiem saņemam Kristus mīlestību un pamācības, kas stiprina un palīdz dzīvot pilvērtīgu dzīvi. Kopš esmu baznīcā man ir siltas attiecības ar visiem ģimenē, lai gan iepriekš mēs nekomunicējām un tikai nesen esmu atjaunojusi attiecības ar nekad nesatiktiem radiniekiem. Kopš tas ir noticis, nejūtos vairs kā vientuļais cīnītājs, tieši pretēji - es zinu, ka mani atbalsta visās Latvijas malās, ka ģimene ciena mūsu ticību (lai gan sākumā tā nebija) un pēc šiem 2 gadiem baznīcā viss ir radikāli mainījies. Iegūt liecību par Džosefu Smitu kā pravieti nebija viegli, bet noteikti tā vērts! Rādīt vairāk

  • Abiem aizņemtiem vecākiem un ģimenē ar trīs bērniem, mums ir vajadzīga visa pieejamā palīdzība, lai radītu saskaņu mūsu mājās. Mūsu labākais ieteikums — mēs katru pirmdienas vakaru atvēlam ģimenei, un tas arī ir veicinājis visas pozitīvās izmaiņas mūsu dzīvē. Pēdējo dienu svētie reizēm šo vakaru dēvē par „ģimenes mājvakaru”, un mēs tiekam mudināti to noturēt katru nedēļu. Parasti ģimenes vakarā mēs dažas minūtes veltām darbu veikšanas jautājumiem, ģimenes lietām, kalendāra ierakstiem vai nedēļas pasākumiem. Tad mums ir kāda īsa stundiņa vai aktivitāte, kam ir plašas variācijas. Dažreiz mēs padalāmies ar mīļāko stāstu no Svētajiem Rakstiem (Daniēls lauvu bedrē vienmēr ir populārākais stāsts, papildināts ar skaņas efektiem un teatrālu interpretāciju) un pārrunājam to, ko mēs varam mācīties no tā. Citās reizēs mēs cepam cepumus mūsu kaimiņiem, spēlējam spēles, gatavojam saldējuma desertu vai runājam par to, kādas metodes izmantot problēmas risināšanai, strīdu mazināšanai vai kā labprāt dalīties ar rotaļlietām (tas attiecas uz pieaugušajiem tikpat, cik uz bērniem). Mēs parasti nodziedam dažas dziesmas, izpriecājamies un nobeigumā — deserts. Rezultāti ir bijuši nozīmīgi! Katru nedēļu rīkojot ģimenes vakaru, esam ievērojuši, ka esam kļuvuši tuvāki kā ģimene, ir uzlabojušās mūsu savstarpējā saskarsme, esam ievērojuši mazāk nesaskaņu un vairāk mīlestības izrādīšanas, un mēs jūtam lielāku vienotību un harmoniju mūsu mājās. Mūsu bērni katru nedēļu gaida ģimenes vakaru, un mēs viņus iesaistām plānošanā un aktivitāšu īstenošanā. Pateicoties ģimenes vakariem, mūsu mājas ir laimīgāka vieta! Rādīt vairāk

  • Mums ir četri bērni, kuriem ir pilnīgi dažādi raksturi. Etanam drīz paliks desmit gadi, un viņam ir garīgās attīstības traucējumi. Viņa attīstībā ir liels progress, bet reizēm ir grūti kontrolēt viņa agresijas izpausmes šī vecuma dabisko hormonu dēļ. Ja viņš saniķojas, tad parasti tas notiek autobusā vai kad dodas uz skolu. Tie ir saspringti brīži, un reizēm viņš pat var kļūt vardarbīgs. Deriks ir Etana vecumā, un viņam ir līdzīgas problēmas. Viņš var būt mīļš vienu brīdi, bet jau nākamajā sākt raudāt un sist. Bērni ar Dauna sindromu mēdz būt diezgan stūrgalvīgi. Ir dienas, kad ir nepieciešama liela pacietība un fizisks spēks. Viena no meitenēm būtībā ir maza mana kopija. Viņa ir manas mātes lāsts. Viņai ir nedaudz straujš raksturs, taču viņa ir arī jautra, interesanta un pilna enerģijas. Viņas māsa ir pilnīgs pretstats. Arī viņai enerģijas netrūkst, bet viņa ir diezgan mierīga un konsekventa. Bet tagad, kad viņa ir pusaudze, viņai ir parādījušās garastāvokļa maiņas, cenšoties saprast, kas viņa ir. Ar šo nepatstāvīgo sajaukumu tas tiešām var būt izaicinājums — saglabāt mieru un harmoniju mūsu mājās. Patiesībā tas katru dienu ir mans galvenais mērķis. Es to nespētu izdarīt, ja mums nebūtu vienoti mērķi un palīdzība no augšienes. Katru rītu es lūdzu pēc pacietības tikt galā ar izaicinājumiem. Es nekad iepriekš nezinu, vai meitenēm nebūs strīdu, vai arī puikām ceļā uz skolu neuznāks dusmu lēkme. Man pār šīm lietām nav varas. Kā personai, kurai patīk kontrolēt, tas ir kā rūgtas zāles, taču tā nu tas ir. Tomēr es varu būt tā, kas paliek mierīga vētras laikā. Meitenes katru rītu pirms došanās uz skolu skaita savas lūgšanas, un es domāju, tas ir līdzējis viņām atcerēties, kā viņām katru dienu ir jāuzvedas. Mēs kā ģimene katru vakaru kopā lasām Svētos Rakstus un skaitām lūgšanas. Neatlaidība šajā jomā patiešām ir palīdzējusi mūsu ģimenei. Varbūt ir vēls un visiem ir slikts garastāvoklis, bet mēs vienalga to darām. Ir vakari, kad meitenēm ir jautājumi, un beigās sanāk nopietnas sarunas, un labi mācīšanās brīži. Viņi ir iemācījušies godbijību un mīlestību pret Svētajiem Rakstiem. Pēdējos pāris gados mēs viņiem esam palīdzējuši iemācīties no galvas daudzus Svēto Rakstu pantus. Tas ir bijis noderīgi, jo tad, kad viņi sāk strīdēties, es varu viņiem likt noskaitīt pantus par mīlestību un saticību. Jā, es esmu tā mamma! Būtībā visiem ir traka dzīve. Bērnu audzināšana nav viegla — neatkarīgi no tā, kādi ir jūsu bērni. Taču Baznīca mums ir iedevusi plānu, lai mums palīdzētu. Tas nenozīmē, ka problēmas pazūd. Etans nesāk pēkšņi brīnumainā kārtā labi uzvesties, bet es varu lūgt un saņemt daudz miera. Mēs cenšamies mācīt savus bērnus un palīdzēt viņiem kļūt par veiksmīgiem pieaugušajiem, un lūgšanas un Svētie Raksti sniedz mums visu nepieciešamo. Vispār mūsu mājās ir daudz mīlestības, kas nāk no kopīgās mīlestības pret Dievu. Mēs Viņu aicinām iekšā un esam sajutuši Viņa palīdzību dažādos brīžos. Rādīt vairāk

Bez rezultātiem