mormon.org Visā pasaulē

Vai tu varētu pastāstīt par savām kristībām?

  • Es tiku kristīts 23 gadu vecumā pēc tam, kad biju izlasījis Mormona Grāmatu un brīnišķīgu mormoņu misionāru mācīts. Tas manā dzīvē bija izšķirošs brīdis, durvis uz jaunu sākumu — sekot Jēzus Kristus piemēram un mācībām. Es vēl aizvien, pēc 35 gadiem, atceros satraukumu, kas man bija kristoties, un miera sajūtas, kuras izjutu pēc šīs notikuma. Kopš tās dienas esmu ticis bagātīgi svētīts, attīstot daudzus talantus un piedzīvojot personīgo izaugsmi caur kalpošanu draugiem un kaimiņiem. Tas bija un vēl aizvien ir brīnišķīgs ceļojums. Rādīt vairāk

  • Es kristījos 2001. gadā. Tas bija ļoti interesanti. Man viss bija jauns, jo iepriekš es biju katolis. Mana sieva un mana ģimene piedalījās manās kristībās. Rādīt vairāk

  • Tas bija skaisti. Rādīt vairāk

  • Reiz es gavēju un lūdzu Dievu, lai uzzinātu, vai mormoņu jeb Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca ir Dieva patiesā baznīca, un saņēmu apstiprinošu atbildi; tad es zināju, ka man ir jātop kristītam. Es nekad neaizmirsīšu dienu, kad pilnvarots priesterības nesējs iegremdēja mani ūdenī, un es iznācu no ūdens, jūtoties attīrīts no saviem pagātnes grēkiem. Rādīt vairāk

  • Kad es biju astoņus gadus vecs, Edmontonā, Albertā, Kanādā, mans tēvs mani kristīja un konfirmēja par Baznīcas locekli. Laukā bija sniegs un auksts, taču, sēžot blakus tēvam un turot viņa roku, es nekad nebiju juties tik silti, droši un mīlēts. Pirms trim gadiem viņš nomira, taču es varu aizvērt acis un joprojām sajust savu mazo roku viņējā. Rādīt vairāk

  • Vienā no pēdējām misionāru pārrunām misionāri teica, ka esmu gatavs kristīties. Biju saņēmis liecību par atjaunoto Jēzus Kristus evaņģēliju, par Džozefu Smitu, par Mormona Grāmatu, par Baznīcas patiesumu. Liecība nāca vienkārši kā pārliecība par šo pārrunu patiesīgumu, kā arī ar mierīgo sajūtu. Nebija ko iebilst misionāriem, vienkārši pieņēmu visu ar domu vēlāk pārbaudīt. Tikai vēlāk sapratu, cik pareizs bijis šis paņēmiens. To iesaku arī citiem — ticībā pieņemt Baznīcas mācības, lūgt Dievu, un tad pārbaudīt savā dzīvē visu, ko esat mācījušies. Un jūs redzēsiet, vai tās ir patiesas. Piekritu kristīties jau 10. aprīlī. Negribēju kavēt misionāru laiku, kā arī ātrāk vēlējos saņemt Svētā Gara dāvanu. Biju dzirdējis, ka daudz kas top saprotams tikai pēc šīs dāvanas saņemšanas, tādēļ ar nepacietību gaidīju savas kristības. Mani kristīja Elders Šrams, kristības notika nelielā baseiniņā netālu no Baznīcas ielas. Līdz kristībām Mormona Grāmatu nebiju vēl pilnībā izlasījis, tomēr jau pirmajā reizē sajutu īpašu mieru un apskaidrību, lasot šos Svētos Rakstus. Jo vairāk lasīju, jo mana pārliecība par šīs grāmatas patiesumu un mācību pareizību pieauga un nostiprinājās. Pēc kristībām jutos kā pazudušais dēls, kurš atgriezies sava tēva mājās. Rādīt vairāk

  • Ja tu līdzinies man, tad tev bērnībā noteikti patika iztēloties, ka esi princese. Tu sapucējies, uzliki kroni, paņēmi rokā zizli un, jūtoties karaliska, iedomīgi staigāji pa istabu. Tu taču atceries, cik tas bija jautri! Es kristījos, kad man bija astoņi gadi. Es joprojām atceros šo pieredzi tādēļ, ka atceros, kā jutos. Es biju ģērbusies baltās drānās un sēdēju baznīcā uz sola blakus savam tēvam. Arī tēvs bija ģērbies baltās drānās, jo viņš ieveda mani ūdenī, lai kristītu. Es biju soli līdz tam, lai būtu tīra no grēkiem un biju pārliecināta (savā astoņgadīgā bērna prātā), ka Dievs tajā dienā skatījās uz mani no debesīm. Es biju droša, ka Viņš mani redz un ar mani lepojas. Bija labi to apzināties. Jums varētu šķist — par kādiem gan grēkiem astoņgadīgam bērnam vajadzētu satraukties? Bet visu mūžu es biju mācīta, ka esmu atbildīga par savām domām un rīcību. Man tika mācīts, ka aizskaroša, neapdomīga un nepareiza rīcība soli pa solim noved uz nepareizā ceļa. Es ticu, ka kristīšanās ir pirmais solis uz atgriešanos, lai dzīvotu ar Dievu, kad šī dzīve būs galā. Mani vienmēr mācīja, lai no sevis sagaidu to labāko, vienmēr mēģinu pastāvēt par sevi un esmu tik laba, cik vien iespējams. Visi pieļauj kļūdas. Ceļš uz laimi un pilnveidošanos prasa tūlītēju kļūdu atzīšanu, darot visu iespējamo, lai vērstu visu par labu, atzītu kļūdu personīgi vai lūgšanā un turpmāk cenšoties būt labākam. Manas kristības nelika man justies kā karaliskai, iedomīgai princesei. Tās man lika justies pacilātai un neparastai. Es zināju, ka esmu uz pareizā ceļa, un tā bija laba sajūta. Rādīt vairāk

  • Man bija 10 gadi, kad tiku kristīta. Es devos apciemot savu ģimeni Vaiomingā, kur mamma un tantes mani ietina baltā palagā. Palaga vidū izgrieza caurumu manai galvai un ap vidukli apsēja auklu, lai uztaisītu kristību ietērpu. Iekāpjot Kovkrīkas upē, es domāju, ka nosalšu līdz nāvei. Bija vēls augusts, bet ūdens bija tik auksts kā janvārī. Kad iznācu no ūdens, pēc tam, kad biju pilnībā tajā iegremdēta, es nometos ceļos ledainajos dubļos. Mans tēvocis mani ātri pacēla un nonesa upes krastā, kur mani ietina siltā segā un nosēdināja uz celma. Tieši uz šī celma es sāku saprast, kas ir Svētais Gars. Man bija mācīts, ka Svētais Gars ir Dievības loceklis, pazīstams kā Mierinātājs. Sēžot, ietītai segā, es sajutu, kā tas ir — būt Mierinātāja mīlestības ieskautai. Man Viņš bija debesu draugs, kas paliktu ar mani tik ilgi, kamēr vien es dzīvoju šīs dāvanas cienīgi. Esot ietītai segā, es sāku sajust siltumu, ko var sajust, esot Svētā Gara ieskautai. Tas ir, līdzīgi kā būt ietītai šai segā, jūtot siltumu, drošību un mieru visu savu atlikušo dzīvi. Tagad es zinu, ka daudzas reizes manas dzīves aukstākajās stundās mani mierināja šis pats Mierinātājs. Es cenšos dzīvot savu dzīvi katru dienu tā, lai es būtu Viņa klātbūtnes cienīga. Pamudinājumi — izvēlēties pareizo, izvairīties no briesmām, mīkstināt nocietinātu sirdi vai atvieglināt noskumušo — ir svētības kopš tās dienas Krovkrīkas aukstajos ūdeņos! Rādīt vairāk

  • Tas patiešām bija vienkārši. Mana māsa vienmēr bija gatava palīdzēt, un manī bija miers. Man nebija atbildes uz visu, bet man bija atbildes uz svarīgām lietām, un man bija ticība Dievam. Es ticēju, ka viss pārējais tiks atklāts laika gaitā. Rādīt vairāk

Bez rezultātiem