mormon.org Visā pasaulē

Kā es dzīvoju pēc savas ticības?

  • Katru dienu es cenšos iesākt ar lūgšanu. Ar sievu mēs kopīgi lasām Svētos Rakstus, kā arī citas iedvesmojošas grāmatas. Dažreiz mēs apsēžamies pie klavierēm un kopīgi dziedam Baznīcas dziesmas. Katru dienu mēģinu atcerēties būt pateicīgs par tajā dienā saņemtajām svētībām un par to, cik liela dāvana ir katram mums dotais dzīves mirklis, kas vēlāk kļūst par brīnišķīgām atmiņām. Dzīve ir tik īpaša pieredze, un es jūtu, jo pilnīgāk izbaudām to, jo vairāk parādām Dievam, ka esam patiesi pateicīgi par doto iespēju. Rādīt vairāk

  • Mūzikas industrijai ir pašai sava standartu kopa. Neskaitāmas reizes man aizkulisēs ir tikušas piedāvātas narkotikas, vai mani ir aicinājuši piedalīties citās aktivitātēs, kuras varētu kaitēt gan man, gan citiem. Es dzīvoju pēc evaņģēlija principiem katru dienu un pieņemu lēmumus, kas palīdz man palikt uzticīgai maniem standartiem. Es esmu mūziķe, kas brauc koncerttūrēs, un man patīk, ka manā autobusā ir tīra, cieņpilna un droša vide, kas ir brīva no narkotikām. Esmu dzirdējusi šausmu stāstus par koncerttūrēm un to šausmīgo drāmu, kas nāk tām līdzi. Taču, pateicoties standartiem, ko ievērojam savās koncerttūrēs, mums nav nekādas drāmas, un mēs visi esam kļuvuši par labākajiem draugiem, kopā izdzīvojot visaizraujošākās savas dzīves dienas. Lai kur es pasaulē būtu, es varu atrast PDS baznīcu, kuru varu apmeklēt svētdienā, un tad es jūtos kā mājās. Rādīt vairāk

  • Es cenšos dzīvot saskaņā ar savu ticību, mācot evaņģēlija principus savai ģimenei. Es vēlos, lai mani bērni saprastu, ka mūsu Debesu Tēva baušļu ievērošana nevis ierobežo mūs, bet dāvā patiesu laimi un mieru. Ģimenes lūgšanas un kopīgi pavadīts laiks ir mūsu prioritāte. Ejot cauri šīs dzīves pārbaudījumiem un likstām, mūs mierina apziņa, ka mēs nekad neesam vieni un ka mēs varam rast atbildes uz saviem jautājumiem, studējot Svētos Rakstus. Es kalpoju savai draudzei, nodrošinot, lai nepieciešamības gadījumā nedzirdīgajiem baznīcas locekļiem allaž būtu pieejams kāds tulks. Mani ļoti mierina apziņa, ka Tas Kungs ir nodrošinājis ceļu, lai visi Viņa bērni varētu apgūt Viņa evaņģēliju. Man ir liels prieks kalpot tieši šādā veidā, sniedzot citiem iespēju palīdzēt mūsu nedzirdīgajiem brāļiem un māsām. Rādīt vairāk

  • Es dzīvoju saskaņā ar savu ticību, cenšoties darīt to, ko mācīja Jēzus. Viņš aicināja mūs kalpot citiem, palīdzēt nabadzīgajiem un trūcīgajiem, sniegt mierinājumu slimajiem un nomāktajiem. Esmu veltījusi savu dzīvi šīm lietām. Rādīt vairāk

  • Es esmu bīskapijas lietvedis. Es zinu, ka atrodos īstajā vietā. Es mīlu evaņģēliju un kalpojot jūtos lieliski. Rādīt vairāk

  • Es ticu, ka mēs esam šeit, uz Zemes, lai gūtu prieku un iemācītos mīlēt. Man šķiet, ka šīs divas lietas ir cieši saistītas: jo vairāk es koncentrējos uz citu laimi, jo laimīgāka es esmu. Rādīt vairāk

  • Savā draudzē man ir 2 aicinājumi. 1) Es esmu atbildīgs par Svēto Vakarēdienu - tas man vienmēr liek vairāk aizdomāties par to, ko Jēzus darīja priekš mums un kā viņa upuris var palīdzēt mums mainīties. 2) Esmu draudzes sekretārs - daļēji atbildu par draudzes vēstures pierakstīšanu (lai nākotnē mums paliktu mantojums no citu pūlēm), kā arī kalpoju sakarā ar baznīcas locekļu informāciju - telefoni utt. Vienmēr esmu priecīgs palīdzēt, ja kādam draudzē ir kāda problēma, varbūt vajag kautko izprintēt utt. Man ļoti patīk, kad misionāri mani uzaicina palīdzēt viņiem stundās ar klausītājiem (tiem, kas grib uzzināt par baznīcu), tad es varu izpaust savu liecību par Jēzu Kristu un varu just, ka to darot es iegūstu paliekošu laimi savā dzīvē. Rādīt vairāk

  • Mana ticība atspoguļojas ikvienā manas dzīves aspektā. Tā mani ir izveidojusi par to, kas es esmu, tik daudz veidos, ka es pat tos nevaru uzskaitīt. Es ceru, ka tā mani ir padarījusi par pacietīgāku un mīlošāku personu. Es cenšos ziedot savu dzīvi kalpošanai apkārtējiem. Tas man sniedz vislielāko prieku. Nepārprotami — būt par mammu četriem bērniem, īpaši tiem, kuriem ir īpašas vajadzības, prasa nopietnu kalpošanu. Baznīcas organizācijas man sniedz daudzas iespējas kalpot. Lielāko savu dzīves daļu, jau esot pieaugušai, esmu pavadījusi, kalpojot mūsu draudzes pusaudžiem. Man tas tik ļoti patīk! Pašreiz es mācu agrā rīta Bībeles stundas Baznīcas vidusskolas vecuma jauniešiem. Mēs labi pavadām laiku, kopā mācoties Veco Derību un plkst. 6:00 no rīta cenšoties palikt nomodā. Mana ticība man palīdz pieņemt ikdienas lēmumus. Tā ietekmē to, kā es izturos pret apkārtējiem, kā es uztveru savus bērnus un kāds ir mans devums laulībā. Kopēja mīlestība pret Jēzus Kristus evaņģēliju tik ļoti stiprina mūsu laulību! Es esmu tik ļoti pateicīga, ka man ir vīrs, kurš tik ļoti cenšas būt labs. Viņš mani iedvesmo būt labākam cilvēkam. Mūsu ticība mudina mūs visus mājās izrādīt vairāk cieņas un līdzjūtības. Mums ir grūtības — tāpat kā katrai ģimenei. Mūsu meitenēm ir strīdi, un bieži vien ar zēniem var būt ļoti grūti, bet mēs zinām, ka Dievam ir plāns mums, un tas mums visiem palīdz būt iecietīgākiem. Mēs ticam, ka mūsu ģimenes attiecības nav tikai uz šīs dzīves laiku, bet ka tās turpināsies arī tad, kad pametīsim šo Zemi. Tas dod mums mērķi. Mūsu ticība mums palīdz saprast, kas mēs esam un uz kurieni mēs dodamies. Šādi raugoties nākotnē, nesaskaņas šķiet mazsvarīgas. Rādīt vairāk

  • Noteiktu laiku katru dienu es pavadu lūdzot un studējot — domājot — par to, kā varu kļūt līdzīgāks Jēzum, kādus manas domāšanas un uzvedības aspektus man vajag mainīt, kas man nepieciešams, lai sevi uz to iedrošinātu. Es ņemu par piemēru cilvēkus, kas man ir apkārt, novērojumus Svētajos Rakstos un citā lasāmvielā un mēģinu saprast, kā es varu kļūt jūtīgāks pret kluso iekšējo balsi, ko atpazīstu, kad Dievs ar mani runā. Es katru dienu pavadu laiku, arī studējot un lūdzot kopā ar savu sievu. Tas neaizņem ļoti daudz laika — parasti tās ir 10 vai 15 minūtes. Es strādāju pie tā, lai es būtu labs piemērs ģimenei, no kuras nāku, — vecākiem, brāļiem un māsām un māsas un brāļa bērniem. Un es cenšos būt labs kaimiņš. Mēs dzīvojam apkaimē, kurā ir dažādas tautības, reliģijas un ienākumu līmenis. Šī ir Jūta, te netrūkst kaimiņu, kuriem ir līdzīga pārliecība un vērtības, tomēr ne visi no mums ir mormoņi. Es palaistu garām daudz skaistu draudzību un piemēru, ja pavadītu laiku tikai ar savas ticības pārstāvjiem. Savā draudzē esmu atbildīgs par četru ģimeņu regulāru apmeklēšanu. Pēdējo Dienu Svēto Baznīcā to sauc par „mājskološanu”, un tā ir izveidota kā drošības tīkls, lai baznīcas locekļiem sniegtu fizisku, emocionālu un garīgu palīdzību. Ja kāda no manis apmeklētajām ģimenēm saskaras ar problēmu, esmu tas, pie kā viņi var vērsties pēc palīdzības. Ja es nevaru atrisināt viņu problēmu, es pastāstu par to mūsu baznīcas vadītājiem, lai šīs situācijas risināšanā varētu tikt izmantoti lielāki draudzes resursi. Es esmu arī atbildīgais, strādājot ar vienpadsmit vīriešiem no apkārtējām draudzēm, un mēs esam padomdevēji un palīgi vietējo draudžu vadītājiem. Šo grupu sauc par „Augsto padomi” un mani - par „Augstās padomes locekli”. Es vienmēr meklēju iespēju saprast apkārtējo pasauli. Viens no atslēgas principiem Pēdējo dienu svēto reliģijā ir apkopots frāzē „Dieva godība ir saprāts”. Attīstīt savu intelektu, tai laikā pieaugot izpratnē par dažādām lietām, ir labi un dievišķi. Vienā no Pēdējo dienu svēto Ticības apliecinājumiem ir teikts: „Ja kaut kur ir jebkas tikumīgs, jauks, labi novērtēts vai uzslavas vērts, mēs šādas lietas meklējam. ” Es vienmēr tiecos pēc izglītības un lielākas izpratnes, dzīvojot saskaņā ar savu ticību. Rādīt vairāk

  • Manā kopienā, vidēji trīs vakarus nedēļā, es veicu brīvprātīgo darbu vietējā ģimeņu vardarbības programmas zvanu centrā. Es to daru jau vairāk nekā 20 gadus, un man ļoti patīk palīdzēt tiem, kam es kalpoju. Es apmeklēju vietējās slimnīcas un palīdzu sniegt mierinājumu seksuālās vardarbības upuriem un viņu ģimenēm. Es sāku kalpot par brīvprātīgo ģimeņu vardarbības programmā 1990. gadā, kad mans vīrs gribēja, lai mūsu ģimenes jaunā gada plāni koncentrētos uz kalpošanu. Es tiešām domāju, ka viņš ir jucis. Viņš strādāja trīs darbos, lai es varētu palikt mājās ar bērniem. Kā gan mēs būtu varējuši atļauties kalpot? Viņš izvēlējās programmu „Mājoklis cilvēcei”, un es nodomāju: „Ja es negribu nākamās 52 sestdienas staigāt ar instrumentu jostu ap sāniem, tad man ir jāatrod kaut kas, ko man patiktu darīt.” Tāpēc es negribīgi lūdzu debesīm, lai tās virza manus kalpošanas centienus. Pārsteidzoši, bet arī negribīgas lūgšanas tiek atbildētas. Tai pašā dienā es izlasīju avīzē rakstu, ka tiek meklēti brīvprātīgie mūsu kopienas patversmei, kas paredzēta vardarbībā cietušajām sievietēm. Es uzreiz zināju, ka esmu atradusi savu kalpošanas iespēju. Mana vecmamma bija pārdzīvojusi vardarbību ģimenē. 1940-tajos gados, pēc tam, kad viņa tika nogrūsta pa kāpnēm un zaudēja savu nedzimušo bērnu, viņa izšķīrās no mana vectēva, pabeidza koledžu, un viena pati uzaudzināja manu tēvu un manu onkuli. Mana vīra vecmammai tā nepaveicās. Arī viņa bija upuris vardarbībai ģimenē. Viņa nomira no sava vīra rokas. Tāpēc tagad es veltu savu laiku un enerģiju par godu viņām un ceru pasargāt sievietes no vardarbības. Sniegtā kalpošana pie manis atgriežas desmitkārtīgi. Kalpojot es kļūstu par labāku cilvēku. Es ciešāk apskauju savu vīru. Es sūdzos mazliet mazāk, un es ik dienas pasakos Dievam par visām savām svētībām. Ikdienā es kalpoju par mūsu draudzes sieviešu organizācijas prezidenti. To sauc par Palīdzības biedrību. Mūsu moto — „Žēlsirdība nekad nebeidzas”. Kā pārsteidzošu un dažādu sieviešu grupa, mēs apvienojam savus spēkus, lai kalpotu cita citai un mūsu kopienai. Rādīt vairāk

Bez rezultātiem