mormon.org Visā pasaulē

Sveiki, es esmu Richard

  • Richard Auger
  • Richard Auger
  • Richard Auger
  • Richard Auger
  • Richard Auger
  • Richard Auger
  • Richard Auger
  • Richard Auger

Par mani

Es piedzimu 1962. gadā Džordžtaunā, Gajānā, un mani vecāki pārcēlās uz Lielbritāniju, kamēr biju vēl zīdainis. Es biju viens no pieciem bērniem, uzaugu Bakingemšīrā, Anglijā, un man bija laimīga bērnība. Mana mamma bija tradicionāla mājsaimniece un uzaudzināja mūs mīlošā, kristīgā ģimenē. Mans tēvs strādāja par policijas detektīvu un bija mans varonis. Kādu laiku mēs visi apmeklējām skolu, kur mana mamma bija skolotāja. 1980. gadā es uzsāku darbu policijā, un savas karjeras laikā es saņēmu deviņas godalgas par drošsirdību un izcilu darbu policijā. Darba ietvaros es devos uz Ameriku, Kanādu un Eiropu, kur lasīju lekcijas par taisnīguma īstenošanu un patrulēšanu savā apkaimē. Soli pa solim es nonācu pie tā, ka specializējos darbā ar taktiskajiem šaujamieročiem (SWAT) un šajā jomā nostrādāju vairākus gadus. Galu galā es kļuvu par taktisko šaujamieroču vienības komandieri un biju atbildīgs par to, lai izmeklētu tīšus vai netīšus šaujamieroču pielietošanas gadījumus. Kopumā kā policists es 2007. gadā tiku paaugstināts par vecāko vadītāju un kļuvu par vietējās policijas komandieri Ailesburijas pilsētā. Tomēr mans lielākais sasniegums bija tas, ka 1984. gadā apprecēju Džilu un kļuvu par tēvu divām brīnišķīgām meitām. Abas manas meitas tagad ir precējušās, un man ir divi burvīgi mazdēli. Mana ģimene ir mana dzīve!

Kāpēc es esmu Pēdējo dienu svētais?

Kā jaunam un neprecētam vīrietim, man bija ļoti trakulīgs dzīvesveids. Man bija labs darbs policijā un vairāki neprecēti draugi, kam, tāpat kā man, ļoti patika ballēties. Es daudz strādāju un daudz izklaidējos. Sasniedzot 20 gadu vecumu, sapratu, ka mans dzīvesveids mani vairs neapmierina, ka tajā kaut kā trūkst. Man šķita, ka tā ir reliģija, un es atgriezos pie savām katoļu saknēm. Lai gan man patika katoļi, sev par pārsteigumu, jutu, ka šī baznīca nav tas virziens, kādā man jādodas. Pēc tam es izmēģināju citu baznīcu — apmeklēju evaņģēlistu dievkalpojumus, un atkal sajutos tāpat. Tad es satiku kādu Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekli un ar viņa palīdzību iepazinu misionārus. Tiklīdz viņi sāka runāt, es uzreiz sapratu, ka tas bija tas, ko biju meklējis, — es sajutu un zināju, ka tas, ko viņi man stāsta, ir patiess. Interesanti, ka tad, kad nonācām līdz kristībām un tam, ka man pamatīgi jāmaina savs dzīvesveids, es neizjutu to, ka mani kāds mudina vai spiež to darīt. Es rūpīgi pārdomāju to, kam biju gājis cauri, un jutu, ka esmu ticis vadīts uz šo Baznīcu kaut kāda iemesla dēļ. Es nolēmu noskaidrot, kas tas bija. Esmu tik priecīgs, ka izvēlējos kristīties, un visu, kas mani kopš tā laika darījis laimīgu, saistu ar šo 1983. gadā pieņemto lēmumu.

Kā es dzīvoju pēc savas ticības?

Esmu priecīgs, ka esmu šīs Baznīcas loceklis. Esmu kalpojis vairākos aicinājumos par vadītāju un skolotāju, ieskaitot bīskapa amatu. Man patīk dzīvot saskaņā ar savu ticību un iesaistīties dažādās biedrībās un brīvprātīgajā darbā, tai skaitā būt par aprūpētāju zēnam ar īpašām vajadzībām, būt par vidutāju un samierināt cilvēkus, un sakopt tuvējo apkārtni, savācot uz ielām izmestos atkritumus. Tas viss man tiešām ļoti patīk! Es vienmēr meklēju iespējas, lai kalpotu citiem, un 2010. gadā izveidoju „Desmit dienu emuāru”, kas iedrošina cilvēkus katru dienu veikt desmit jebkādus laipnības darbus.