mormon.org Visā pasaulē
Павел (Pavlo): психолог, музыкант, утрата, очищение, семья, испытания, Mormons.

Sveiki, es esmu Павел (Pavlo)

Par mani

Manā dzīvē ir papilnam visdažādāko izjūtu un pieredžu. Bet man tikai pa retam šķiet, ka tas būtu grūts pārbaudījums. Visbiežāk es uztveru to kā neparastu un aizraujošu piedzīvojumu. Savā pirmajā universitātes gadā es pilnībā zaudēju redzi. Par spīti šī zaudējuma smagumam, pateicoties mātes un draugu atbalstam, es spēju piemēroties jaunajiem apstākļiem, turpināt mācības un veiksmīgi tās pabeigt. Es strādāju par psihologu, un man ir sava privātprakse. Tas dod man iespēju palīdzēt citiem uzveikt grūtības, tikt pāri zaudējumiem un rast spēku dzīvot priekpilnāk un piepildītāk. Šobrīd jau otro gadu strādāju pie savas disertācijas par ļoti interesantu tēmu psiholoģijas jomā. Esmu precējies jau vairākus gadus. Man ļoti patīk daba, garšīgs ēdiens, padziļināta literatūra un ne mazāk nopietnas sarunas. Pirms zaudēju redzi, es studēju mūziku, un šobrīd vēl joprojām ar prieku spēlēju basģitāru popgrupā. Es skaidri zinu, ka patiesi akls ir nevis tas, kurš staigā tumsā, bet gan tas, kurš nēsā tumsu sevī.

Kāpēc es esmu Pēdējo dienu svētais?

Redzot apkārtējās pasaules diženību, man nav nekādu šaubu par Dieva eksistenci. Es apbrīnoju to, cik pamatīgi un gudri šī pasaule ir veidota! Es nespēju un nevēlos ticēt, ka tas viss ir radies sagadīšanās ceļā. Šāds uzskats man šķiet pilnīgi absurds. Es allaž zināju, ka pastāv Radītājs. Man bija tikai viens jautājums: „Kur atrast pareizās mācības par Viņu?” Es ticēju Dievam jau kopš bērnības. Tā kā man par Viņu bija radušies jautājumi, es apmeklēju daudzas baznīcas, meklējot patiesību. Es nekur nevarēju gūt apmierinošas atbildes uz saviem jautājumiem un pastāvīgi jutu neremdināmas garīgās slāpes. Astoņpadsmit gadu vecumā es satiku Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas misionārus. Apspriežot ar viņiem Bībeli un garīga rakstura jautājumus, mana sirds atsaucās, un es viegli pieņēmu viņu atbildes. Man nešķita, ka mācos kaut ko jaunu, drīzāk šķita, ka atsaucu atmiņā kaut ko sen zināmu. Tas bija kaut kas ļoti vienkāršs un pašsaprotams. Es vēroju misionārus un apbrīnoju to, cik ļoti viņu dzīvesveids atšķiras no manējā, kaut arī mēs bijām vienā vecumā. Es atskārtu, ka arī man vajag tādu tuvību ar Dievu. Es vēlējos dzīvot šķīstāk. Mormona Grāmatas mācības veica apvērsumu manā dvēselē. Tās mani attīrīja un atmodināja vēlmi dzīvot saskaņā ar patiesību. Es nolēmu mainīt savu dzīvi un pievienoties baznīcai. Šis lēmums dāvāja man mieru. Beidzot manas slāpes tika remdētas. Es turu savu ticību augstā vērtē, jo tā palīdz man augt un kļūt labākam.

Kā es dzīvoju pēc savas ticības?

Vairums cilvēku, kas apmeklē šo baznīcu, uzsver, ka šī reliģija ir paredzēta katrai mūsu dzīves dienai, nevis tikai svētdienām. Tās nav tikai dažas stundas, ko pavadām baznīcā. Tas ir daudz vairāk: dzīvesveids, pasaules skatījums un attieksme pret visu notiekošo. Neatkarīgi no visa cita, ko daru, pirmkārt, es esmu Jēzus Kristus sekotājs. Baznīca paver man daudz iespēju savā rīcībā parādīt pieķeršanos Glābēja mācībām. Man ir iespēja paveikt daudzus uzdevumus baznīcā, un man ļoti patīk mans tagadējais pienākums — mācīt jaunos vīriešus no 12 līdz 18 gadu vecumam. Es cenšos mācīt viņiem to, ko sajūtu un apgūstu pats: kā kļūt no sirds uzticīgam Glābējam; kā iemācīties būt par mīlošu vīru un labu tēvu; kā neatteikties no savām vērtībām un pārliecības šajā pretrunu pilnajā pasaulē un kā tikt galā ar pretrunīgām izjūtām. Mēs ar sievu šobrīd esam tādā dzīves posmā, kad nākas veltīt daudz laika un enerģijas izglītībai un profesionālajai izaugsmei. Mēs cenšamies iepazīt dzīvi un gatavojamies kļūt par labiem vecākiem. Abi esam iesaistījušies psiholoģijas un izglītības jomā. Esot kopā, mēs bieži apspriežam padziļinātus personības attīstības un bērnu audzināšanas principus. Man šķiet, ka tas ir viens no mūsu ticības balstiem — mācīt jauno paaudzi un palīdzēt viņiem atklāt savas personības dziļākos un tīrākos slāņus.