mormon.org Visā pasaulē
Chad: NFL, Kilimanjaro, Wounded Warrior Proj, China, NFL Ambassador Asia, BYU Football, Mormons.

Sveiki, es esmu Chad

Par mani

Esmu precējies, un man ir septiņi bērni. Es spēlēju futbolu BYU un NFL. Jaunībā es kalpoju Taivānas misijā, un tas mainīja manu dzīvi. Pateicoties šai pieredzei, esmu vairākas reizes bijis Ķīnā kā NFL pārstāvis. Es mīlu ķīniešus, man patīk runāt viņu valodā, un man garšo viņu ēdiens. Es viņus ļoti mīlu. Esmu uzrakstījis grāmatu par pieredzi, ko guvu, būdams futbolists, misionārs, vīrs, tēvs, dēls un draugs. Tās nosaukums ir „Surround Yourself with Greatness” (Iesaisties diženos darbos). Dažas no labākajām lietām manā dzīvē ir apmeklēt manu bērnu spēles un skolas teātra ludziņas, braukt ar riteni pa Jūtas kalniem, apmeklēt BYU sporta pasākumus, ēst tītara sviestmaizes ar savu sievu „Kneaders” restorānā un lasīt labas grāmatas. Nacionālā futbola līga man lūdza doties uz Kilimandžaro kalnu 2011. gada maijā kopā ar Tediju Bruši no „Patriots” un Džefu Firšeru, kurš bija „Tennessee Titans” treneris. Mēs pievienojāmies četriem karavīriem no ASV armijas, kuri bija guvuši kara traumas. Mūs sponsorēja NFL un apvienības „Wounded Warrior Project” un „Under Armour”. Diviem karavīriem bija veikta apakšstilbu amputācija, viena no karotājām bija zaudējusi labo aci, un ceturtais cieta no posttraumatiskā stresa sindroma. Tas bija episks piedzīvojums, kas man daudz iemācīja par drosmi, brīvību, sīkstumu un par to, kāds brīnums ir Amerikas Savienotās Valstis. Ar šo pieredzi es dalīšos savā nākamajā grāmatā, kuru esmu gandrīz pabeidzis. Tās nosaukums ir „The Power of the Jersey” (Džersijas spēks). Man bija iespēja spēlēt futbolu pie labākajiem treneriem: Lī Salamana, Toma Raba, LaVella Edvarda, Reja Roda, Dika Vermeila un Endija Reida. Viņi ir paši labākie.

Kāpēc es esmu Pēdējo dienu svētais?

Es esmu Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas loceklis, jo es zinu, ka tā ir patiesa. Es uzaugu Pēdējo dienu svēto ģimenē un par to es vienmēr būšu pateicīgs. Es patiešām neatceros brīdi, kad es būtu šaubījies par Baznīcas patiesumu. Kad man bija 18 gadi, manam tētim bija smaga sirdstrieka. Tas, ka viņš izdzīvoja, bija neticami, un viņa atlabšana bija brīnumaina. Mamma šajā laikā bija mana varone. Es jutu Debesu Tēva tuvumu šajā grūtajā brīdī. Es sāku saprast, cik savtīgs esmu bijis pusaudža gados un vēlējos laboties. Tēva palātā es atvēru savu oficiālo misijas aicinājumu uz Taivānu. Kad kā misionārs Taivānā kalpoju ķīniešiem, mana liecība par Glābēju patiešām pieauga. Es mācījos par Kristus dzīvi, Viņa mācībām, līdzībām, mīlošo laipnību, un tas viesa pārmaiņas manā sirdī. Es sapratu, laikam jau pirmo reizi savā dzīvē, cik ļoti man Viņš ir vajadzīgs. Mans pienākums Taivānā bija mācīt Viņa evaņģēliju ikvienam, kurš ir gatavs klausīties. Kalpošana misijā bija pats grūtākais, ko jebkad esmu darījis, bet tā sniedza vislielāko piepildījumu. Mācīties runāt ķīniešu valodas mandarīnu dialektā bija tikpat kā rāpties Everestā.

Kā es dzīvoju pēc savas ticības?

Kopš esam precējušies, mums ar sievu vienmēr ir paticis runāt ar jauniešiem. Pateicoties sievas volejbola karjerai un manai futbola karjerai, mums vienmēr ir bijis daudz iespēju dalīties ar jauniešiem savā liecībā par Glābēju. Uz mums ir atstājis iespaidu tas, cik daudz gaišuma ir viņu dzīvē, kā arī daudzie pārbaudījumi, ar kuriem viņiem ir nācies sastapties. Mums ir lielāka pārliecība nekā jebkad agrāk, ka patiess miers un mierinājums gūstams paklausībā baušļiem. Mūsu svarīgākā loma sabiedrībā — būt par mammu un tēti. Man ļoti patīk pavadīt laiku ar saviem bērniem, skatīties viņu spēles, apmeklēt viņu skolas teātra ludziņas, lasīt viņiem priekšā tēvu un bērnu pasākumos un katru vakaru kopā vakariņot. Kas gan var būt labāks vai svarīgāks par šo! Pēdējos piecus gadus esmu rīkojis labdarības golfa turnīrus, lai savāktu naudu cistiskās fibrozes slimības ārstēšanai. Man ir vairāki draugi, kuriem ir šī slimība, un es nevaru vien sagaidīt šo golfa turnīru, kad varēšu svinēt atbrīvošanos no šīs slimības. Līdz tam brīdim mēs turpināsim pulcēt cilvēkus krietna mērķa labā, lai atrastu līdzekli pret šo slimību. Man vienmēr ir interesējuši Amerikas indiāņi. Esmu par viņiem lasījis grāmatās un turpinu no viņiem mācīties vēl joprojām. Es kalpoju Amerikas indiāņu dienesta padomē, kas Amerikas indiāņiem palīdz iegūt augstāko izglītību. Man liekas, ka izglītība ir viena no labākajām dāvanām. Man ļoti patīk viesoties Amerikas indiāņu skolās vai kopienās un dalīties savā pārliecībā, ka, atsakoties no narkotikām vai alkohola, mūsu dzīvē ir mazāk problēmu un mēs daudz labāk varam tikt galā ar pārbaudījumiem. Savā dzīvē esmu ticis svētīts ar lieliskiem draugiem un kaimiņiem. Es viņiem visiem esmu pateicību parādā. Viņi man ir bijuši kā gaisma grūtību pilnajā pasaulē. Ja kādreiz brauksi ar riteni pa Jūtas kalniem, es ceru, ka mēs sastapsimies. Lai kādi būtu laikapstākļi, tā noteikti būs viena no labākajām dienām!