mormon.org Visā pasaulē

Sveiki, es esmu Ling Wai-yee (Linda)

  • Linda Ling
  • Linda Ling
  • Linda Ling
  • Linda Ling
  • Linda Ling
  • Linda Ling
  • Linda Ling
  • Linda Ling

Par mani

Es esmu optimistiska dāma, kas izbauda savu dzīvi, lai gan tā ir sarežģīta un grūta. Šajā — uz konkurenci balstītajā, globālajā — pasaulē es esmu izjutusi lielu spēka izsīkumu, cenšoties būt par supermammu, apzinīgi pildot savu mātes lomu, darba pienākumus, kalpošanu Baznīcā, strādājot pie personīgās izaugsmes un noturot to visu līdzsvarā, taču kaut kas manā prātā un sirdī saglabā apņemšanos turpināt to visu darīt. Man patīk mūzika, dejošana, māksla, domāšana, došanās pārgājienos un ceļošana pa pasauli. Man arī patīk iepazīt cilvēkus ar visdažādāko dzīves pieredzi, viņu sapņus un cerības, kas bagātina mani garīgi un sniedz iespēju redzēt pasauli citādāku. Es ticu, ka mīlestība, laipnība un žēlsirdība var iedvesmot cilvēkus un padarīt pasauli labāku, ja vien cilvēki atver savas sirdis un prātus pārmaiņām. Es vēlos būt viens no tiem „riteņiem”, kas virza pasauli uz priekšu un iedrošina jaunāko paaudzi ievērot prātīgu dzīvesveidu, uzturēt augstu pašapziņu un cienīt sevi.

Kāpēc es esmu Pēdējo dienu svētais?

Kāpēc es esmu mormone? Pēdējo gadu laikā esmu vairākas reizes uzdevusi sev šo jautājumu. Es sāku iepazīt Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcu pusaudžu gados. Tajā laikā mani interesēja reliģija un mani ļoti spēcīgi ietekmēja centīgie misionāri, kas ziedoja savu laiku, naudu, izglītību un karjeru, dodoties tālu prom no savām mājām — uz svešu zemi, lai apgūtu jaunu valodu un sludinātu evaņģēliju. Atsaucoties uz misionāru pamudinājumu, es studēju Svētos Rakstus, lūdzu un apmeklēju Baznīcas sanāksmes, meklējot savu liecību. Tā kā mani vecāki ļoti iebilda pret manu iesaistīšanos Baznīcas aktivitātēs, es nogaidīju trīs gadus, pirms tiku kristīta, un tad ieguvu savu liecību. Pēc kristībām es dzirdēju klusu, rāmu balsi, kas atkal un atkal man teica, lai es ievēroju baušļus, un manā sirdī iedegās liesma. Es pēkšņi atskārtu, ka Svētais Gars ir kopā ar mani, un Viņš mani vadīs. Vēl pat šodien es to ļoti skaidri atceros, un šī liesma joprojām kvēlo. Laikam ejot, es saskāros ar daudziem pārbaudījumiem, kas saistīti ar ticību un piederību Baznīcai dažādos dzīves posmos, darba nozarēs un cilvēciskajās attiecībās. Lai gan esmu kalpojusi misijā, kārdinājumi joprojām ir ļoti spēcīgi šajā ilgajā dzīves ceļojumā, tāpēc man ir jātur acis plaši vaļā, lai vienmēr pamanītu pasaulīgos slazdus. Kad diena ir pagājusi un iestājusies tumsa, un, cīnoties vienatnē ar kārdinājumiem un grūtībām, es jautāju sev, kāpēc es esmu mormone un kāpēc es nepiederu kādai citai reliģijai vai neesmu parasts cilvēks, kam, šķiet, ir vieglāka dzīve ar mazāk saistībām. Tādos brīžos klusā, rāmā balss sniedz man mierinājumu un apliecina, ka es esmu veikusi pareizu izvēli. Kad es gūstu mieru un prieku no evaņģēlija, es saprotu, ka baušļi ir kā vairogi, kas pasargā mani no netaisnības un ļaundarībām, un es bez bailēm varu būt es pati, pateicoties Jēzus Kristus Izpirkšanai. Es lepojos un esmu laimīga, ka esmu mormone, jo Dievs ir dzīvs, Baznīca ir patiesa, Mormona Grāmata ir Dieva vārds, un es to visu ļoti augstu vērtēju.

Kā es dzīvoju pēc savas ticības?

Dzīvot saskaņā ar ticību un pastāvēt līdz galam ir patiesi liels izaicinājums, jo tas prasa stingru pašdisciplīnu, pacietību, ticību un gudrību pieturēties pie savas pārliecības. Es esmu Baznīcas locekle gandrīz 40 gadus, un, atskatoties uz to, kā es dzīvoju saskaņā ar savu ticību, es secinu, ka manu pieredzi veido trīs aspekti. Pirmkārt, uzturēt tuvas attiecības ar To Kungu. Kad cilvēks ir aizņemts ar tādām ikdienas rūpēm kā iztikas pelnīšanu, rūpēm par ģimenes locekļiem, sabiedrisko un darba pienākumu pildīšanu, ir viegli nomaldīties un galu galā novērsties no Baznīcas, jo mēs visi esam cilvēciskas būtnes ar savām vājībām. Lai saglabātu savu garīgo labklājību, es vienmēr sazinos ar Dievu lūgšanā un caur Svēto Rakstu studēšanu, kā arī apmeklēju Baznīcas dievkalpojumu un pielūdzu templī, tādējādi nodrošinot Svētā Gara klātbūtni ar mani, lai varētu uzturēt tuvas attiecības ar Dievu. Otrkārt, kalpot cilvēkiem Baznīcā un sabiedrībā. Kalpošana palīdz man kļūt pašaizliedzīgai un vairāk domāt par citu vajadzībām. Es apciemoju nabagos un trūkumcietējus, dalos liecībās, mācu evaņģēliju un piedalos bērnu, jauniešu un sieviešu programmu vadīšanā. Nesen es iesaistījos labdarības projektā, izglītojot vientuļās mātes ar zemiem ienākumiem un maznodrošinātās ģimenes Ķīnā par pašpaļāvības principiem un to, kā uzlabot viņu dzīves kvalitāti. Šī kalpošanas iespēja ir paplašinājusi manu redzesloku un stiprinājusi manu ticību, un tagad es labāk izprotu Dieva mīlestību pret Saviem bērniem uz Zemes. Treškārt, izvērtēt savu dzīvi. Izvērtējot savu dzīvi, mēs stiprinām ticību. Ja es spēju izvērtēt savu dzīvi, es varu saskatīt savas stiprās un vājās puses un turpmāk pilnveidoties, kļūstot par labāku kristieti. Es gūstu stiprāku vēlmi līdzināties Dievam un tādējādi arī spēcīgāku motivāciju, lai es dzīvotu saskaņā ar ticību kā pagātnē, tā arī nākotnē. Par spīti tam, ka es neesmu pilnīga būtne, ticība sniedz man cerību sasniegt izcilību, un es ticu, ka varu pilnveidoties, ja vien turpinu pie tā strādāt.