mormon.org Visā pasaulē

Sveiki, es esmu Ruth

  • Ruth Wise
  • Ruth Wise
  • Ruth Wise
  • Ruth Wise
  • Ruth Wise
  • Ruth Wise
  • Ruth Wise
  • Ruth Wise

Par mani

Es esmu no Bolīvijas. Es dzīvoju Amerikas Savienotajās Valstīs deviņus gadus. Es esmu precējusies, un man ir četri bērni; mana pirmā meita Hanna nomira īsi pēc piedzimšanas. Es apmeklēju zobārstniecības skolu Minesotas universitātē, un tagad es dzīvoju netālu no Vašingtonas, Kolumbijas apgabalā.

Kāpēc es esmu Pēdējo dienu svētais?

Es Baznīcai pievienojos 17 gadu vecumā La Pazā Bolīvijā, kad kāda vidusskolas draudzene mani uzaicināja uz baznīcu. Pirms tam es vienmēr ticēju Dievam, bet es jutu, ka varu vairāk mācīties par Viņu. Man arī bija dziļa sajūta, ka es esmu īpaša, ka manī ir kas īpašs (un ikvienā citā). Kad es pirmo reizi biju mormoņu baznīcā, manas draudzenes Svētdienas skolas skolotāja mums pateica, ka mums kā Dieva meitām ir dievišķs potenciāls un mēs varam kļūt līdzīgas mūsu Tēvam Debesīs caur Kristus upuri. Šī mācība sakrita ar to, ko man vienmēr bija teikusi mana sirds, un es zināju, ka tā ir patiesa. Bija vēl kas, kas mani piesaistīja šai reliģijai. Bībelē ir teikts, ka „pēc viņu augļiem jūs tos pazīsit”. Cilvēki, kurus es satiku Baznīcā, bija laipni, mīloši un kalpoja, negaidot neko pretī. Mani tas piesaistīja; es vēlējos būt daļa no šo cilvēku kopienas ar tik izcilām īpašībām. Visu savu dzīvi es biju tiekusies mācīties un rīkoties atbilstoši labākajam, kas bija man apkārt, un šeit es biju atradusi kaut ko nevainojamu.

Personīgie stāsti

Ko tu dari, lai stiprinātu savu ģimeni un padarītu to veiksmīgu?

Pirms dažiem gadiem mūsu kāzu jubilejā es kopā ar savu vīru uzrakstīju ģimenes misijas deklarāciju. Tas mums palīdzēja sastādīt plānu, kādu mēs vēlamies redzēt savu ģimeni tagad un nākotnē. Mēs to izpildījām soli pa solim un atradām spēku, darot pamatlietas, piem., lūgšanā un regulārā ģimenes Svēto Rakstu lasīšanā. Mēs katru svētdienu apmeklējam baznīcu, kur mēs pieņemam Svēto Vakarēdienu (līdzīgi dievgaldam). Mēs paskaidrojam saviem bērniem, kāpēc mums ir svarīgs Svētais Vakarēdiens un Baznīca. Mēs arī cenšamies pavadīt ģimenes vakaru reizi nedēļā, kuru mormoņu baznīca sauc par ģimenes mājvakaru. Katru nedēļu mans vīrs vai es mācam īsu stundu par evaņģēliju, kam parasti seko kāda spēle. Dažreiz mums ir sajūta, ka bērni nepievērš uzmanību, bet tad vēlāk viņi piemin kaut ko no stundas, un mēs saprotam, ka viņi patiešām klausījās. Vēl vairāk – mēs cenšamies būt labi piemēri. Kad mūsu bērni redz, ka mēs palīdzam citiem, viņi vēlas palīdzēt viens otram – bērni vienmēr atdarina savus vecākus. Papildu ģimenes mājvakaram mums laiku pa laikam ir „pārvaldes sapulce”, kurā mans vīrs un es runājam par mūsu vajadzībām kā ģimenei (finansiālām, izglītības, fiziskām, garīgām, u.c. vajadzībām). Dažreiz viss šķiet neiespējami, bet mēs cenšamies izdomāt, kādus soļus mēs varam spert, lai nokļūtu tur, kur mēs vēlamies nokļūt. Šajās pārvaldes sapulcēs mēs arī pārskatām mūsu pagātnes mērķus un runājam par to, kā mums klājas un ko mēs varam darīt, lai mums klātos labāk. Tas ir nemitīgs darbs.

Kā es dzīvoju pēc savas ticības?

Es dzīvoju saskaņā ar savu reliģiju, studējot Svētos Rakstus un meklējot vadību tam, kā es varu kļūt par labāku cilvēku, labāku māti, labāku zobārsti, labāku ceļabiedru. Es cenšos pilnveidoties soli pa solim. Visam ir savs laiks un brīdis. Dažreiz es koncentrējos uz zobārstniecības prasmēm, dažreiz es koncentrējos, lai būtu labāka sieva, un dažreiz es vienkārši cenšos būt labāka sieviete, rūpējoties par sevi. Vēl es cenšos kalpot. Tam nav nekādas nozīmes, vai cilvēks, kuram es kalpoju, ir mormonis vai nav. Es esmu laimīga noiet otru jūdzi kopā ar kādu cilvēku. Kad mana sirds sajūt, kad kāds ir noskumis, man patīk viņus apskaut; es vēlos, lai viņi jūt, ka nav vieni. Es arī dzīvoju saskaņā ar savu ticību, rūpējoties par saviem vecākiem. Es viņus mīlu un cienu. Un es cienu un mīlu arī savus brāļus, kuri palīdzēja mani uzaudzināt.