mormon.org Visā pasaulē

Sveiki, es esmu Jane

  • Jane Christie
  • Jane Christie
  • Jane Christie
  • Jane Christie
  • Jane Christie
  • Jane Christie
  • Jane Christie
  • Jane Christie

Par mani

Es dzīvoju Skotijas centrālajā daļā, man ir 35 gadi, un pats svarīgākais šajā dzīvē ir mana ģimene. Pirms es nolēmu palikt mājās un kļūt par pilnlaika māti, es mācījos par aktiermākslas skolotāju. Man joprojām patīk mācīt, un man patīk māksla un literatūra, un man patīk pašai mācīties. Šogad es atgriezos studēt augstskolā, lai saņemtu grādu angļu valodā un literatūrā. Izglītība man ir ļoti svarīga. Man ir trīs lieliski bērni, visi puikas, vienam no viņiem ir mācīšanās traucējumi un īpašas vajadzības.

Kāpēc es esmu Pēdējo dienu svētais?

Es izvēlējos būt par Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekli, jo tā es varu justies tuvāk Jēzum Kristum, jo es uzzinu, kā būt par labāku cilvēku, un tāpēc, ka tas mani padara ļoti laimīgu. Mans vīrs nav baznīcas loceklis, taču mēs abi piekrītam, ka ir ļoti svarīgi dzīvot pašiem un audzināt savus bērnus ar ticību Dievam. Mūsu mājās ir miera pilna gaisotne, mēs spējam labāk tikt galā ar dzīves pārbaudījumiem un ikdienas grūtībām, un mēs zinām, ka ģimene ir mūsu augstākā prioritāte. To mēs apgūstam baznīcā, un šādā veidā mēs cenšamies dzīvot savas dzīves.

Personīgie stāsti

Vai jūs varat pastāstīt par kādām konkrētām jūsu ģimenes grūtībām, kuras pārvarēt palīdzēja evaņģēlija principi?

Būdama māte mazam puikam, kurš piedzima ar smadzeņu bojājumiem, es piedzīvoju daudz grūtību. Mūsu dēls neattīstās tāpat kā pārējie bērni un nepiedzīvo tādus pašus dzīves pavērsiena punktus. Viņš nevar doties izklaidēties ar draugiem, dažreiz viņam sagādā grūtības sarunāšanās, un viņš var kļūt neapmierināts. Kopš mēs kļuvām aktīvi vietējā pēdējo dienu svēto baznīcā, mans mazais puika gūst daudz lielāku prieku no dzīves. Pirmo reizi dzīvē viņam ir draugi ārpus savas skolas, kuri mīl un rūpējas par viņu. Bērni baznīcā ir tik laipni, izpalīdzīgi, sniedz atbalstu, un es varu noskatīties, kā mans dēls dodas izklaidēties ar saviem jaunajiem draugiem baznīcas sabiedriskajos pasākumos. Mans dēls nav atbildīgs par izvēlēm, kuras viņš veic, un es esmu uzzinājusi: tā kā viņš nav atbildīgs, Jēzus Kristus veiktais upuris viņa labā nozīmē to, ka viņam nav jātiek kristītam. Viņš ir ļoti īpašs mūsu Tēva Debesīs bērns, un es jūtos tik priviliģēta, ka Viņš uztic man rūpes par šo vienreizīgo, mazo garu. Es esmu ļoti pateicīga par šīm zināšanām. Mans dēls mīl baznīcu; viņš mīl cilvēkus; viņam patīk dziedāt kopā ar citiem bērniem. Un mēs kā ģimene esam ļoti svētīti, pateicoties tam, ka dzīvojam pēc Jēzus Kristus evaņģēlija. Mans dēls nemācēja lasīt, līdz mēs katru dienu sākām studēt Svētos Rakstus kopā kā ģimene. Atkārtojot vārdus un sekojot līdzi, neticami, taču viņš pats sāka lasīt. Viņam tas ir ļoti liels attīstības solis, man, kā viņa mātei, — prieks, un tas ir tikai viens piemērs daudzajām svētībām, kuras mēs esam piedzīvojuši, dzīvojot saskaņā ar evaņģēliju. Kādreiz bija grūti plānot nākotni. Mēs domājām, kā mūsu dēls iedzīvosies šajā pasaulē, un mēs prātojām, kā viņam palīdzēt tajā atrast savu vietu. Tagad mums ir vienreizīgs atbalsta tīkls, manam dēlam pirmo reizi dzīvē ir savi draugi, un viņš visu laiku mācās un attīstās.

Kā es dzīvoju pēc savas ticības?

Baznīcā mani palūdza būt atbildīgai par pirmsskolas vecuma bērnu nodarbībām. Katru svētdienu es pieskatu mazākos bērniņus, kopā ar viņiem rotaļājoties, dziedot un mācot. Man patīk, ka šādā veidā es varu atbalstīt vecākus, un pavadīt laiku ar bērniem ir ļoti jautri! Mans mīļākais aspekts, dzīvojot saskaņā ar savu ticību, ir pašas mājās. Mūsu baznīca aicina mūs katru pirmdienas vakaru noturēt ģimenes mājvakaru — vakaru, kad mēs kopā kā ģimene vienkārši pavadām laiku un gūstam prieku. Man patīk, ka, lai arī cik dzīve mēdz būt strauja, šajā vakarā mēs visu pārējo atliekam malā.