mormon.org Visā pasaulē

Sveiki, es esmu Gabe

  • Gabe Reid
  • Gabe Reid
  • Gabe Reid
  • Gabe Reid
  • Gabe Reid
  • Gabe Reid
  • Gabe Reid
  • Gabe Reid

Par mani

Mēs esam tipiski skaļa, aizņemta un spalvaina (pateicoties mūsu sunim, kuram patīk dalīties ar savu spalvu) ģimene, kurā ir seši cilvēki. Tā kā esmu bijušais koledžas futbola spēlētājs, kas arī četrus gadus pavadījis NFL, mums ar ģimeni ir nācies pārvākties ļoti bieži. Mūsu trīs no četriem bērniem piedzima, kad, pēc pārcelšanās no Jūtas, dzīvojām Ņujorkā, Tenesijā un galu galā Čikāgā, un mēs kļuvām par ekspertiem, „spēlējoties” ar bagāžas ratiem, liftiem un ripinot apkārt mūsu ceļasomas. Mēs esam laimīgi, ka beidzot varam pastāvīgi dzīvot mazā pilsētiņā.

Kāpēc es esmu Pēdējo dienu svētais?

Man šķiet, viena no svarīgākajām lietām man vienmēr ir bijusi iespēja sasniegt līdzsvaru savā dzīvē. Tas, ka esmu mormonis, man palīdz koncentrēties uz to, kas ir patiesi nozīmīgs. Kā baznīcas locekļi — mēs gluži dabiski nonākam situācijās, kurās varam kalpot citiem un nedaudz aizmirst par sevi. Es uzskatu, ka tas ir absolūti nepieciešams mūsdienu pasaulē. Tava patiesā vērtība tiek pastāvīgi noteikta pēc tā, cik daudz tu pelni, kāds ir tavs sociālais statuss vai cik daudz tev ir draugu, taču galu galā vienīgais, kam ir kāda nozīme, ir tas, ko tu esi paveicis, lai palīdzētu kādam citam. Es saprotu un stingri ticu tam, ka atbildība sākas mūsu ģimenēs. Es esmu mormonis, jo man pastāvīgi tiek atgādināts par to, ka manām attiecībām ar manu Tēvu Debesīs, ģimeni un citiem ir vislielākā nozīme, kas ir par iemeslu manai laimei un līdzsvaram.

Kā es dzīvoju pēc savas ticības?

Es būšu pirmais, kas atzīs, ka neesmu pilnīgs! Īstenībā, mana sieva varētu būt pirmā, kas to atzīs. Tas ir ikdienišķs pienākums — dzīvot kā mormonim pienākas, īpaši tādēļ, ka no tevis tas tiek sagaidīts, lai kur tu arī atrastos... vai nu uz futbola laukumā, autobusa pieturā, vai uzņemot klientus no citām pilsētām. Mana ticība ir mans dzīvesveids. Cilvēki zināja, ka esmu mormonis, kad spēlēju NFL, ne jau tāpēc, ka nēsāju kaklā uzkārtu izkārtni, bet tāpēc, ka centos dzīvot pēc standartiem, kas man tika mācīti bērnībā. Es nebiju labāks par citiem, taču tas noteikti palīdzēja uzsākt sarunu, kad es atteicos lietot alkoholu, smēķēt vai apmeklēt dažus no pasākumiem, kuri man nešķita atbilstam tam, kas man tika mācīts. Šobrīd, strādājot korporāciju pasaulē, mani ticības principi aizvien ir daļa no manis. Mans mērķis ir dzīvot saskaņā ar savu ticību katru dienu, kļūstot aizvien labākam katrā lietā, ko daru, un, cerams, dalīties ar cilvēkiem tajā, kam ticu.