mormon.org Visā pasaulē

Sveiki, es esmu Emily

  • Aaron and Emily Sherinian
  • Aaron and Emily Sherinian
  • Aaron and Emily Sherinian
  • Aaron and Emily Sherinian
  • Aaron and Emily Sherinian
  • Aaron and Emily Sherinian
  • Aaron and Emily Sherinian
  • Aaron and Emily Sherinian

Par mani

Es esmu vairāku darbu darītāja, gluži kā lielākā daļa sieviešu! Pašreiz mani galvenie pienākumi ir būt par sievu, māti un pilna laika sabiedrības veselības speciālisti, neskaitot visu pārējo. Kad es neesmu darbā, mani parasti var atrast ar maniem trīs mazajiem bērniem (sportojot, skolā, spēļu laukumā, sākumskolā, mūzikas nodarbībās un tā tālāk), rūpējoties par mājas tīrību, kalpojot baznīcā vai cenšoties atrast brīdi laika pavadīšanai kopā ar vīru. Man patīk lasīt, gatavot ēst, skriet un tikties ar draugiem. Mūsu mājās nekad nav garlaicīgi, jo īpaši tāpēc, ka mēs ar vīru strādājam starptautisko attiecību jomā un regulāri lidojam komandējumos. Mūsu ģimene ir dzīvojusi ārzemēs lielāko laika daļu pēdējo desmit gadu laikā, un tā ir bijusi bagātinoša, aizraujoša un unikāla pieredze mums, izprotot un iemīlot tik daudzas svešas valstis un kultūras. Mūsu abu personīgais un profesionālais uzdevums ir uzlabot dzīvi pasaules mazāk veiksmīgajiem cilvēkiem, un mēs cenšamies mūsu bērniem palīdzēt saprast, ka cilvēki visās pasaules malās ir tik daudzos veidos mums līdzīgi un ka viņiem ir praktiski tādas pašas vajadzības un vēlmes kā mums. Starp lietām, ko dzīvē ir „nepieciešams” izdarīt (kas reizēm šķiet nomācoši!), mēs cenšamies iespraukt kādas jautras nodarbes, ko mums patīk darīt kopā: pankūkas sestdienas rītos, mūsu mīļākā muzeja apmeklējums, izbrauciens ar metro, pikniks pagalmā, diena pludmalē vai liekšķere saldējuma.

Kāpēc es esmu Pēdējo dienu svētais?

Daži varētu teikt, ka es esmu Pēdējo dienu svētā, jo esmu tā audzināta, bet tas ne tuvu nav viss stāsts. Es domāju, ka visu cilvēku dzīvē pienāk brīdis, kad viņiem pašiem ir jāpieņem lēmums, kam viņi tic un kā vadīt savu dzīvi, un kā veidot savas ģimenes. Es teiktu, ka man tas nebija vienā brīdī, bet drīzāk pakāpenisks process cauri vidusskolai, koledžai un agrīnajiem brieduma gadiem. Mani vecāki vienmēr ir mūs mudinājuši pilnveidot mūsu pašu zināšanas un sapratni par Debesu Tēvu un Viņa mācībām, un mācījuši, kā to izdarīt. Veidi, kādos mani vecāki un skolotāji Baznīcā mūs mācīja, bija: lūgšana (jautāšana Dievam, vai tas, ko darāt, ir pareizi un patiesi), Svēto Rakstu studēšana (lai jūs zinātu, par ko jūs jautājat) un īstenot dzīvē tos evaņģēlija principus, kuri mums ir mācīti (parādīt Debesu Tēvam, ka esat gatavi darīt savu daļu). Kad darām to, kas ir pareizi, Debesu Tēvs mums dara to zināmu. Būt par aktīvu Pēdējo dienu svēto ir apņemšanās, ko es uztveru nopietni un kas prasa laiku un pūles. Es nekuģoju pa dzīvi, pamatojoties uz to, ko mani vecāki man „teica”, kad biju maza. Es esmu Pēdējo dienu svētā, jo es ticu, ka šie evaņģēlija principi ir patiesi. Šie pamatprincipi prasa piepūli, taču tie nes prieku un laimi — ne tikai uzreiz, bet arī ilgtermiņā.

Personīgie stāsti

Kas tev ir palīdzējis radīt lielāku saskaņu mājās?

Abiem aizņemtiem vecākiem un ģimenē ar trīs bērniem, mums ir vajadzīga visa pieejamā palīdzība, lai radītu saskaņu mūsu mājās. Mūsu labākais ieteikums — mēs katru pirmdienas vakaru atvēlam ģimenei, un tas arī ir veicinājis visas pozitīvās izmaiņas mūsu dzīvē. Pēdējo dienu svētie reizēm šo vakaru dēvē par „ģimenes mājvakaru”, un mēs tiekam mudināti to noturēt katru nedēļu. Parasti ģimenes vakarā mēs dažas minūtes veltām darbu veikšanas jautājumiem, ģimenes lietām, kalendāra ierakstiem vai nedēļas pasākumiem. Tad mums ir kāda īsa stundiņa vai aktivitāte, kam ir plašas variācijas. Dažreiz mēs padalāmies ar mīļāko stāstu no Svētajiem Rakstiem (Daniēls lauvu bedrē vienmēr ir populārākais stāsts, papildināts ar skaņas efektiem un teatrālu interpretāciju) un pārrunājam to, ko mēs varam mācīties no tā. Citās reizēs mēs cepam cepumus mūsu kaimiņiem, spēlējam spēles, gatavojam saldējuma desertu vai runājam par to, kādas metodes izmantot problēmas risināšanai, strīdu mazināšanai vai kā labprāt dalīties ar rotaļlietām (tas attiecas uz pieaugušajiem tikpat, cik uz bērniem). Mēs parasti nodziedam dažas dziesmas, izpriecājamies un nobeigumā — deserts. Rezultāti ir bijuši nozīmīgi! Katru nedēļu rīkojot ģimenes vakaru, esam ievērojuši, ka esam kļuvuši tuvāki kā ģimene, ir uzlabojušās mūsu savstarpējā saskarsme, esam ievērojuši mazāk nesaskaņu un vairāk mīlestības izrādīšanas, un mēs jūtam lielāku vienotību un harmoniju mūsu mājās. Mūsu bērni katru nedēļu gaida ģimenes vakaru, un mēs viņus iesaistām plānošanā un aktivitāšu īstenošanā. Pateicoties ģimenes vakariem, mūsu mājas ir laimīgāka vieta!

Kā es dzīvoju pēc savas ticības?

Es cenšos aktīvi dzīvot atbilstoši savai ticībai. Pēc manas pieredzes — jo aktīvāka un apņēmīgāka es esmu, piedaloties un kalpojot baznīcā un manā kopienā, jo apņēmīgāka un laimīgāka es jūtos un jo vairāk es jūtu, ka attīstos. Kalpojot un rīkojoties atbilstoši savai ticībai, es jūtu, ka kļūstu par labāku cilvēku un labāku kristieti — par tādu, kādu Jēzus Kristus vēlas, lai es būtu. Pašreiz es esmu ļoti iesaistīta mūsu baznīcas sieviešu grupā. Es ziedoju savu laiku, lai vadītu šo grupu (mūsu ir vairāk par 100 sievietēm) kopā ar vēl trīs manas draudzes sievietēm, un man ļoti patīk strādāt ar viņām! Mēs katru svētdienu Baznīcā gatavojam un vadām stundas/pārrunas, un mēs rūpējamies, lai sievietes un ģimenes mūsu draudzē justos labi — kā fiziski, tā emocionāli un garīgi. Mūsu baznīcā ir lieliska programma, kurā sievietes sadalās pa pāriem, lai katru mēnesi apmeklētu vairākas sievietes, dalītos ar īsu garīgo vēstījumu un vienkārši apraudzītu viena otru. Tā kā šajā apvidū daudziem cilvēkiem tuvumā nav ģimeņu, šī programma rada nepieciešamo tīklu un personīgi man ir reāls atbalsts. Es esmu svētīta, un manas ģimenes dzīve ir bagātināta, pateicoties šīm sievietēm, ar kurām es, iespējams, citkārt nekad nebūtu iepazinusies. Mūsu sieviešu grupā mēs arī plānojam un īstenojam daudz pasākumu, lai savstarpēji labāk iepazītos, lai noskaidrotu vajadzības mūsu ģimenēs un draudzē un palīdzētu tajās, un lai apgūtu jaunus talantus un iemaņas. Daži neseni piemēri: mēs noorganizējām uztura un fiziskās slodzes semināru ar sertificētu dietologu, izplānojām draudzes kalpošanas pasākumu, kur mēs šuvām zīdaiņu sedziņas un likām kopā komplektus jaunajām māmiņām, kurus ziedojām vietējam iekšpilsētas dzemdību namam, mēs arī sagatavojām svētdienas stundu par lūgšanas spēku mūsu dzīvē. Lūgšana patiesībā ir viens no svarīgākajiem veidiem, kā es dzīvoju atbilstoši savai ticībai — tas ir vienkāršs princips, taču lūgšana ir kaut kas, ko ikviens var darīt jebkurā brīdī. Es ticu, ka Dievs uzklausa un atbild uz mūsu lūgšanām, un esmu ievērojusi, ka, jo cītīgāk es dzīvoju atbilstoši savai ticībai, jo vairāk atbilžu uz lūgšanām es saskatu savā ikdienas dzīvē. Dievs parasti atbild uz manām lūgšanām caur citiem cilvēkiem, kuri ļoti cenšas dzīvot atbilstoši savai ticībai! Es domāju, ka tā nav sakritība.