mormon.org Visā pasaulē

Sveiki, es esmu Dean

  • Dean Johnson
  • Dean Johnson
  • Dean Johnson
  • Dean Johnson
  • Dean Johnson
  • Dean Johnson
  • Dean Johnson
  • Dean Johnson

Par mani

Mans bērnības sapnis bija lidot ar lidmašīnām, es pat guļot par tām sapņoju. Man ļoti paveicās, kad ieguvu Karalisko gaisa spēku aviācijas stipendiju, taču es no tās atteicos, lai kalpotu baznīcas divu gadu misijā. Pēc misijas es apprecējos, un man šķita, ka civilā aviācijas karjera ir vairāk piemērota laulības dzīvei, tādēļ es kļuvu par salona apkalpes locekli vietējā aviokompānijā, cerot, ka kādu dienu man būs iespēja iegūt pilota praksi. Galu galā mans sapnis piepildījās, un man radās iespēja saņemt komercpilota apmācību. Diemžēl 2009. gadā mani atlaida štatu samazināšanas dēļ, tieši pēc tam, kad mēs uzzinājām par gaidāmo piekto bērnu, tas sabojāja priecīgo brīdi. Nākamie 3 gadi bija ļoti smagi. Es nespēju atrast pilota darbu, tādēļ aizvadīju laiku, pildot jebkādus darbus, kādus tik spēju atrast. Es biju apkopējs pansionātā, skolotāja palīgs, veikala strādnieks utt. Dažus mēnešus man vispār nebija darba, tāpēc bija ļoti grūti tikt galā. Taču dēla piedzimšana man atgādināja, ka dzīve joprojām ir laba. Tajā laikā es pieteicos un pieņēmu darbu kā civilpersona militārajā vienībā Afganistānā, tas gan nebija lidotāja darbs. Tas bija grūts periods, taču mēs vairāk satuvinājāmies kā ģimene. Drīz pēc atgriešanās mājās man veicās, un es atradu lidotāja darbu. Brīvajā laikā es arī strādāju par policijas konsteblu, apgabala mācību virsnieku Armijas kadetu spēkos, un nesen es ieguvu pirmās medicīniskās palīdzības sniedzēja kvalifikāciju. Man ir lieliska dzīve, un es ticu, ka ir jāsniedz pēc iespējas vairāk sabiedrībai, kurā dzīvoju.

Kāpēc es esmu Pēdējo dienu svētais?

Es uzaugu kā mormonis, abi mani vecāki ir pievērstie ticībai, un viņi satikās baznīcā, 1960-tos gados mans tēvs arī kalpoja par misionāru. Kad tiec audzināts kādā ticībā, tu bieži akli seko līdzi, neuzdodot jautājumus, tu vienkārši dzīvo šādā veidā, tāpēc nejautā, vai tā ir pareizi vai ne. Taču, kad man tuvojās 18 gadu, man bija jāveic izvēle – kalpot misijā vai pieņemt Karalisko gaisa spēku aviācijas stipendiju. Es vēlējos darīt abas lietas, taču man bija jāizvēlas vecuma ierobežojuma dēļ. Tā kā vienmēr biju sapņojis par lidošanu, man šķita, ja es atteiktos no stipendijas, tad man bija jābūt drošam, kāpēc to daru, tādējādi uzzinot, vai es tiešām ticēju tam, kā tiku audzināts. Es paliku nomodā visu nakti, sēžot dzīvojamās istabas krēslā, prātā pārdomādams savas izvēles un savas reliģijas plusus un mīnusus. Es stipri lūdzu, lai pats uzzinātu, kas ir patiesība. Es nevaru teikt, ka atvērās debesis vai man parādījās eņģelis, taču pirms ausa rīts, manā prātā nebija šaubu par to, ka ticība, kādā tiku audzināts, ir patiesa, un kopš tā brīža es nolēmu pilnībā tai nodoties, ne ieraduma pēc, bet tāpēc, ka ticēju tam, ka tā ir patiesa. Ne brīdi es neesmu nožēlojis, ka atteicos no stipendijas, un misijā gūtā pieredze ir nostādījusi mani uz šī ceļa līdz mūža beigām. Būt par mormoni nozīmē ne tikai došanos uz baznīcu svētdienā. Tas ir dzīvesveids un paraugs, pēc kā es cenšos dzīvot un audzināt savus bērnus. Tas nav viegli, es esmu cilvēks un tādēļ kļūdos. Taču viena no brīnišķīgākajām svētībām ir tā, ka es zinu to, ka caur savu ticību es varu šīs kļūdas pārvarēt un kļūt par labāku cilvēku. Zināšanas par to, no kurienes es nāku, kādēļ esmu šeit un kurp dodos, sniedz man lielu mierinājumu, taču pats labākais ir tas, ka es zinu – ja dzīvošu savu dzīvi, cik labi vien spēju, es varēšu būt kopā ar savu ģimeni mūžīgi. Es nespēju iedomāties labāku svētību par šo.

Kā es dzīvoju pēc savas ticības?

Baznīcas dzīve aizņem lielu daļu mana un manas ģimenes laika, taču es neparko negribētu to mainīt. Šobrīd es kalpoju par bīskapa padomnieku, un iepriekš es pats 5 gadus biju bīskaps. Mana sieva ir baznīcas sieviešu organizācijas – Palīdzības biedrības, prezidente. Viņai ir 2 padomnieces, taču ar visu to, darba slodze ir ļoti liela, it īpaši tāpēc, ka mēs audzinām savus sešus bērnus. Manos pienākumos ietilpst bīskapa, kurš ir mūsu draudzes vadītājs, atbalstīšana. Tas nozīmē – apmeklēt sanāksmes, vadīt intervijas, plānot svētdienas dievkalpojumus, zvanīt cilvēkiem uz mājām vai darīt jebko, kā tik var palīdzēt.