mormon.org Visā pasaulē

Kādēļ Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcā sievietēm nav priesterības? Kā Pēdējo dienu svēto sievietes vada Baznīcu?

Oficiālā atbilde

Gordons B. Hinklijs, Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas iepriekšējais prezidents, teica:

„Sievietēm nav priesterības, jo Tas Kungs to tā ir noteicis. Tā ir Viņa ieceres sastāvdaļa. Sievietēm šajā Baznīcā ir ļoti ievērojama vieta. Vīrieši Baznīcā kalpo priesterības amatos. Taču sievietēm Baznīcā ir ārkārtīgi ievērojama vieta. Viņām ir pašām sava organizācija. To 1842. gadā izveidoja pravietis Džozefs Smits un nosauca par Palīdzības biedrību, jo tās sākotnējais mērķis bija sniegt palīdzību tiem, kam tā bija vajadzīga. Pēc manām domām, tā ir izaugusi par lielāko sieviešu organizāciju pasaulē… Tai ir savi amati, savs prezidijs, sava padome. Tā ir sastopama katrā mazākajā Baznīcas vienībā visā pasaulē…

Jā, vīriešiem ir priesterība. Taču mana sieva ir mana dzīvesbiedre. Šajā Baznīcā vīrietis savai sievai neiet ne pa priekšu, ne aiz muguras, bet gan viņai blakus. Viņi šajā dzīvē ir vienlīdzīgi un darbojas diženā lietā.”

  • Mums, sievietēm, kuras esam Baznīcā, ir paveicies, ka varam zināt, ka mums ir īpaša vieta Dieva iecerē, un šī vieta un loma ir savstarpēji papildinošas un ideālas, lai varētu sasniegt laimi ģimenē un mūžībā. Mēs varam būt sievas, dzīvesbiedres un padomdevējas vīram, kuram ir priesterība, un ir kas unikāls, brīnumains un īpašs, kā mēs varam sevi asociēt ar Debesu Tēvu, — mēs varam būt mātes un varam dot fiziskos ķermeņus Dieva garīgajiem bērniem, un iegūt brīnumainu pieredzi, iznēsājot tos savā klēpī, zīdot, aprūpējot, audzinot un mācot tos šajā dzīvē, lai viņi varētu būt pašpaļāvīgi un laimīgi indivīdi. Kāds liels prieks tas ir!!! Es esmu laimīga, ka esmu sieviete un māte. Rādīt vairāk

  • Sieviešu loma ir līdzvērtīga, tā nekad nav zemāka par vīriešu priesterības lomu. Sievietes ir vienlīdzīgas ar vīriešiem priesterības svētību saņemšanā, un viņām Baznīcā ir iespējas kalpot, sākot ar augstāko vadītāju amatiem līdz draudžu līmeņa amatiem, lomās, kas papildina un līdzdarbojas vienotībā ar vīriešu lomām. Sievietēm un priesterībai ir jāstrādā kopā, jo citādi nevar tikt izpildītas attiecīgās lomas. Ja paskatās uz priesterību, tā ir veidota kā izpildvara atslēgām un priekšrakstiem, lai svētītu citus un nevis lai izmantotu to savam labumam, un pat templī sievietes var vadīt noteiktus priekšrakstus. Taču, ja ir izpratne par organizāciju, Baznīcas struktūru, vīrieši un sievietes nevar iegūt kādu amatu pēc pašu gribas. Konkrētā persona savā amatā ir aicināta uz noteiktu laiku, un nav nolikuma, kā šo pozīciju iegūt.. Nepastāv dzimuma diskriminācija, ir pilnīgs balanss, taču, kaut gan kā vīriešiem, tā arīsievietēm var būt līdzīgas dāvanas, ir noteikti pienākumi, kas ir doti tikai sievietēm. Kamēr vīrietim ir jāpiešķir priesterība, sieviešu loma un tās dāvanas sievietēm ir dotas jau viņu dzimumā. Ir teikts, ka sievietes ir eņģeļu uzdevumā, iegūstot savas iedzimtās dāvanas. Sievietes arī tiek mudinātas turpināt izglītoties un pastāvīgi pilnveidot savas prasmes. Rādīt vairāk

  • Domāju, ka viens no lielākajiem aizspriedumiem, kas cilvēkiem ir par mūsu Baznīcu, ir tas, ka sievietes tiek kaut kā izkalpinātas, ir vājas vai ierobežotas. Es vienmēr pasmejos, kad dzirdu kādu izsakām šādu aplamu uzskatu, un nodomāju, ka viņiem vajadzētu vienu dienu pavadīt ar mani un maniem draugiem. No mana skatupunkta, Baznīcas sievietes ir ļoti stipras. Kāds varētu prātot — ja tas tā ir, kāpēc sievietēm nav priesterības. Priesterība nav tas pats, kas — vadīšana. Savas dzīves laikā esmu kalpojusi piecos dažādos prezidijos, un man ir bijušas daudzas iespējas vadīt. Taču vadīšana patiesībā ir tikai kalpošana. Kalpošana un labdarība citu labā ir tas, pēc kā mums būtu jātiecas. Es domāju, ka pasaule liek uzsvaru uz lietām, kas ir redzamākas un jūtamākas. Pateicoties bērniem ar īpašām vajadzībām, man uz to tagad ir pavisam cits skatījums. Manam dēlam Etanam ir cerebrālā trieka. Viņa mazā māsa Džeina šo gadu laikā ir bijusi liels palīgs un atbalsts viņam. Kad viņa sāka runāt, arī viņš sāka runāt. Viņa viņam māca daudzas lietas. Viņas kā atbalsta personas loma nav mazāka kā personai, kura saņem visu uzmanību. Abi ir vienlīdz vērtīgi un mīlēti manās acīs. Savukārt, mani puikas, pēc pasaules standartiem, nav populāri. Viņi nekad nedaiļos žurnāla vāku, bet man un viņu Debesu Tēvam viņu vērtība tādēļ nav mazāka. Es zinu, ka viņi ir vienlīdzīgi ar ikvienu skaistu un ietekmīgu cilvēku. Citiem vārdiem sakot, mēs bieži cilvēkiem piešķiram nozīmīgumu un varu vienkārši tāpēc, ka tie mums izskatās svarīgāki. Esmu sapratusi, ka mums visiem dzīvē ir uzdevumi un pienākumi un ka visi cilvēki ir nozīmīgi — tikai atšķirīgi. Tātad vīrieši var pildīt priesterības priekšrakstus, bet mēs ar vīru esam vienlīdzīgi priesterības svētību saņemšanā. Priesterības spēks ir Dieva spēks. Mums kā cilvēkiem ir vien dota iespēja tajā piedalīties. Vīriešiem un sievietēm tajā ir dažādi pienākumi, bet viens nav svarīgāks par otru. Patiesībā visbiežāk mūsu mājās es esmu bijusi tā, kura ir piesaistījusi priesterības svētības. Daudzas reizes, kad lūgšanā esmu izklāstījusi problēmu, atbilde ir bijusi — palūgt vīram iedot svētību. Šādi brīži ir bijuši ļoti spēcīgi, tāpēc ka zināju, ka tā ir Dieva griba mūsu ģimenē. Viens piemērs — Etanam bija trīs gadi. Viņš dienā uzņēma 12 zāļu devas, bet vienalga viņam bija vismaz 10 lēkmes dienā. Tas bija smags laiks, jo īpaši ar mazu zīdainīti mājās. Es lūdzu un lūdzu pēc palīdzības, un atbilde bija — lūgt manam vīram, lai iedod viņam svētību. Pirms tās mums bija ilgāks ģimenes gavēnis. Kad mans vīrs ar draugu uzlika savas rokas uz Etana galvas, mans vīrs paziņoja, ka viņa lēkmes nekavējoties pazudīs. No tā brīža viņam vairs nebija nevienas lēkmes. Tas nebija mana vīra spēks. Viņš tikai bija instruments, lai tas notiktu, gluži kā es. Mēs katrs izdarījām savu daļu, bet tas bija Dieva spēks, un mēs rīkojāmies pēc Viņa norādījumiem. Pienācīgā pazemībā mēs esam redzējuši brīnumus savā dzīvē. Rādīt vairāk

Bez rezultātiem