mormon.org Visā pasaulē
Mūsu cilvēki
Mūsu vērtības
Kam mēs ticam
Apmeklējiet mūs
.

Brīva izvēle

Rīcības brīvība ir daļa no Dieva ieceres

Iedomājies, ka tu dodies uz restorānu un pasūti salātus, taču oficiants pasaka, ka salātu nav, ka tev to vietā ir jāēd zupa. Kā tu justos? Izvēle starp zupu un salātiem ir samērā maznozīmīga, taču tā parāda cilvēka dabas iezīmi — mums nepatīk, ka mums uzspiež lēmumus, ko mēs spējam pieņemt paši. Mēs pretojamies spiedienam. Pat tad, kad mums jāpieņem nopietnāki lēmumi — tādi, kas saistīti ar morāles jautājumiem, — svarīgi, lai mēs tos pieņemtu paši. Dievs ir mums devis rīcības brīvību un vienmēr respektēs mūsu brīvību veikt izvēles. Lai arī mēs esam atbildīgi par savām izvēlēm (skat. Mācība un Derības 101:78) — mūsu labajām un sliktajām — vienmēr būs sekas, Dievs nekad nav ļāvis pielietot vardarbību. Būtībā Dievs atbalsta brīvības garu, un Viņš zina, ka cilvēka garam ir vajadzīga brīvība, lai efektīvi kalpotu un ticētu Viņam. Ādamam un Ievai Viņš teica, lai viņi neēstu aizliegto augli, taču Viņš arī teica: „Tomēr tu pats vari izvēlēties.” (Mozus 3:17)

Svarīgi, lai mēs, dzenoties pēc savas brīvības, nemīdītu kājām citu cilvēku brīvību. Pat tad, kad mēs domājam, ka tas, kā mēs domājam, nāks kādam par labu, svarīgi, lai katram būtu tiesības uz savu viedokli un pārliecību.

Grūtu izvēļu veikšana

Iecietība un netiesāšana var būt labas īpašības, kas saglabā visu cilvēku tiesības — pašiem veikt izvēles. Taču pasivitāte arī ir izvēle — un ne tā labākā. Tāpat nav labi pieļaut, lai citi cilvēki, sabiedrība vai politiskas organizācijas pieņemtu lēmumus mūsu vietā. Piemēram, tāpēc vien, ka daudzās filmās fiziskā intimitāte pirms laulības tiek atainota kā pilnīgi pieņemama, tas nenozīmē, ka tā ir pieņemama. Ja mēs veiksim savas izvēles, balstoties uz to, kas ir tikumiski pareizi, mūsu raksturs mainīsies un pilnveidosies. Un, neraugoties uz dominējošo pasaules gudrību, pareizais un nepareizais patiešām pastāv. Patiesība nav relatīva, un grēks nav tikai kāda nezinoša cilvēka „spriedums par vērtībām”.

Pirms neilga laika Džeimss E. Fausts, no Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas Augstākā Prezidija, dalījās kādā stāstā, kad viņš bija jauns karavīrs 2. pasaules kara laikā. „Nelokāmu profesionālu karavīru” padome intervēja viņu pirms uzņemšanas virsnieku kandidātu skolā. Viņi jautāja, vai viņš nedomā, ka morāles kodeksu kara laikā vajadzētu padarīt elastīgāku kara radītās spriedzes dēļ. Prezidents Fausts nojauta, ka pēc viņu domām to vajadzētu padarīt elastīgāku, un prātoja, vai viņš saņemtu papildu punktus, ja piekristu viņu domai. Tomēr beigās viņš vienkārši pateica: „Es nedomāju, ka morālei ir dubulti standarti.” Galu galā viņš tika uzņemts virsnieku kandidātu skolā, iespējams, pateicoties viņa apņēmībai darīt to, kas ir pareizi, — tāpēc, ka tas ir pareizi, — pat tad, kad tas ir grūti.

Jaunajiem neprecētajiem Pēdējo dienu svētajiem bieži vien uzdod šāda veida jautājumus: „Kā tas ir iespējams, ka tu ne reizi neesi ar kādu pārgulējis?! Vai tad tu to nevēlies?” Kāda jauna sieviete ir izteikusies, ka vēlmei ar to nav nekāda sakara. „Diezin vai vēlme ir tikumiskās uzvedības atbilstošs ceļvedis.” Kāds vecāks ar maziem bērniem var vēlēties necelties no rītiem plkst. 6.00 un ļaut bērniem darīt, ko tie vēlas, vai pārtraukt strādāt, tā vietā izvēloties kaut ko jautrāku. Atbildīgs vecāks izvēlas nest visdažādākos upurus. Lai izvēlētos pareizo, ir vajadzīga disciplinētība. Patiesībā, jo disciplinētāki mēs esam un jo taisnīgākas ir mūsu izvēles, jo lielāka ir mūsu brīvība. Grēks mazina mūsu izvēles iespējas nākotnē — narkotikas, alkohols, neuzticība ātri vien kļūst par atkarībām, no kurām ir ļoti grūti atbrīvoties. Atkarība kļūst par kungu, bet mēs — tās vergi. Brīvības nepareiza izmantošana var būt graujoša.

Nostājas ieņemšana

Izmantojot iespēju mācīties no pagātnes, vēstures grāmatas reizēm var vienkāršot jautājumus, par ko cilvēkiem daudzus gadus bijušas domstarpības. Viena no pusēm izskatās progresīvi domājoša un pareiza, kamēr otra, šķiet, ir tuvredzīgie „sliktie zēni”. Tomēr, domājot par pretējiem viedokļiem mūsdienās, ir vieglāk saprast, cik grūti ir šodien pateikt, kuram ir taisnība un kuram nav. Ieņemt nostāju šādā jautājumā var būt grūti — sevišķi, ja tava nostāja nav populāra.

Pēdējo dienu svētie tiek mudināti iestāties par savu pārliecību neatkarīgi no dominējošajiem uzskatiem. Tas var nebūt viegli, populāri vai jautri. Dažkārt kādas nostājas ieņemšana nozīmē sevis pakļaušanu izsmieklam, neslavai vai pat fiziskai aizskaršanai. Šādā situācijā cilvēks var paļauties uz To Kungu, ka Viņš palīdzēs aizstāvēt viņa pārliecību. Viņš sagaida, ka mēs katrā situācijā rīkosimies tā, kā mēs ticam, ir pareizi, un Viņš mums palīdzēs smelties tikumisko drosmi, lai tā rīkotos. Nepietiek ar novēršanos vai klusēšanu. Novēršanās reizēm var pats par sevi būt grēks. Ja mēs iestājamies par to, kam mēs ticam, un rīkojamies, mēs līdzināmies Jēzum.

Politiskā neitralitāte

Kaut arī mēs ticam, ka mums jāiestājas par tikumiskiem jautājumiem, Baznīca ieņem neitrālu pozīciju politisko partiju jautājumos. Baznīcas vadītāji nenorāda tās locekļiem, par kuru kandidātu viņiem būtu jābalso, pat ja kāds kandidāts nepiekrīt publiski paustajai Baznīcas nostājai. Baznīca arī nediktē politiku, kā jārīkojas ievēlētajām amatpersonām, kas ir Pēdējo dienu svētie. Lai gan Baznīca var viņiem paust savus uzskatus līdzīgi kā jebkurai citai ievēlētai amatpersonai, Baznīca atzīst, ka šīm amatpersonām ir jāpieņem pašām savi lēmumi, kas balstīti uz viņu labāko vērtējumu, rēķinoties ar vēlētājiem, kuri viņus ievēlēja. Pēdējo dienu svētie balso par to partiju, kas, viņuprāt, vislabāk atbilst viņu personiskajiem uzskatiem.