mormon.org Visā pasaulē
Mūsu cilvēki
Mūsu vērtības
Kam mēs ticam
Apmeklējiet mūs
.

Ģimenes vēsture

Kāpēc ģimenes vēsture ir svarīga?

Tie no mums, kas ir dedzīgi nodevušies ģimenes vēstures pētīšanai, zina, cik aizraujoša tā var būt. Taču tas nav iemesls, kāpēc mums ir vislielākā ģenealoģijas bibliotēka pasaulē un kāpēc 13 miljoni Pēdējo dienu svēto tiek mudināti pētīt savas ģimenes ciltskoku. Drīzāk mēs rīkojamies atbilstoši mūsu doktrīnai, kas māca, ka laulība un ģimenes var pastāvēt arī pēc šīs dzīves. Taču tas var īstenoties tikai tādā gadījumā, ja ģimenes ir saistītas kopā kādā no Tā Kunga svētajiem tempļiem visā pasaulē un ir savienotas uz visu mūžību.

Tas ir jauki attiecībā uz mums visiem, kuriem mūsdienās tiek dota iespēja tikt saistītiem templī, taču kā būs ar mūsu senčiem, kuri ir miruši bez iespējas saņemt tādus priekšrakstus kā kristības vai svētību kļūt par mūžīgu ģimeni? Vai tas būtu loģiski, ja Dievs vienkārši teiktu: „Žēl, tev nu gan nepaveicās”? Protams, nebūtu. Kad Kristus senatnē nodibināja Savu Baznīcu, tajā tika veikts aizstājošais darbs par mirušajiem un tika veikti priekšraksti mirušo radinieku labā: „Ko tad tie darīs, kas liekas kristīties par mirušajiem? Ja jau mirušie augšām necelsies, kam tad kristīties par viņiem?” (1. korintiešiem 15:29). Kad Kristus caur pravieti Džozefu Smitu atjaunoja uz Zemes Savu sākotnējo Baznīcu, tās svētajos tempļos no jauna tika atsākta priekšrakstu veikšana mirušo priekšteču labā. Jēzus Kristus evaņģēlijs ietver tās pašas svētības arī mūsdienu svētajos tempļos.

Ģenealoģijas jeb ģimenes vēstures izpēte ir būtisks priekšnoteikums, lai varētu tikt veikts tempļa darbs mūsu mirušo priekšteču labā. Mēs meklējam vārdus un citu ģenealoģisko informāciju, lai šie tempļa priekšraksti varētu tikt izpildīti mūsu mirušo radinieku labad. Mūsu priekštečiem evaņģēlijs tiek mācīts garu pasaulē, un viņi var izvēlēties, vai pieņemt vai noraidīt viņu labā veikto darbu. Māte Terēza reiz teica, ka „visbriesmīgākā nabadzība ir vientulība un sajūta, ka tu neesi nevienam vajadzīgs”. Doma, ka šī vientulība — sajūta, ka tu nevienam neesi vajadzīgs, un nošķirtība no tuviniekiem — varētu turpināties pēc šīs dzīves, ir patiesi apbēdinoša, taču to var novērst tempļa darbs.

Elijas solījums

Kāpēc viņi to dara? Iespējams, ka lielākā daļa no viņiem teiktu, ka tas ir aizraujošs vaļasprieks un ka viņus rosina spēcīga ziņkāre par saviem priekštečiem. Viņi to dara tāpēc, ka viņus ir aizskāris šī darba gars. Elijas gars Saskaņā ar Veco Derību, Elijam bija jāatgriežas un jāsagatavo ceļš Tam Kungam. Tā Kunga Gars ir mīlestības gars, kas galu galā var pārvarēt visas cilvēces ģimenes atsvešināšanos, veidojot tiltus starp paaudzēm. Tas saista mīļos vecvecākus, kas tagad ir miruši, ar saviem mazbērniem, kuri tos nav pazinuši, taču ir saglabājuši viņu pierakstus un piemiņlietas, kā arī dalās ar tām. Dzīve, kas netiek dokumentēta, ir dzīve, kas pēc vienas vai divām paaudzēm lielākoties būs izzudusi no atmiņas. Un tomēr zināšanas par mūsu priekštečiem pārveido mūs un ieaudzina mūsos vērtības, kas mūsu dzīvei sniedz vadību un nozīmi.

Bībeles pravietis Maleahijs pravietoja par Elijas atgriešanos ar mērķi pievērst tēvu sirdis bērniem un bērnu sirdis tēviem (skat. Maleahija 3:23–24)

Šis pravietojums īstenībā piepildījās, kad pravietis Elija 1836. gada 3. aprīlī parādījās Džozefam Smitam un Oliveram Kauderijam (vīram, kurš palīdzēja Džozefam tulkot Mormona Grāmatu) Kērtlandes Templī. Elija atjaunoja īpašus priesterības spēkus, piešķirot tos Džozefam un Oliveram. Šis spēks padara par iespējamu to, ka ģimenes var tikt sasaistītas kopā daudzās paaudzēs. Veicot ģimenes vēstures darbu, mēs varam piedalīties šī pravietojuma piepildīšanā. Mēs varam uzzināt par saviem priekštečiem un tiem, kas ir nomiruši bez iespējas dzirdēt evaņģēliju un saņemt priekšrakstus, un varam pieaugt savā mīlestībā pret viņiem. Mēs varam smelties drosmi viņu drosmes un ticības stāstos. Šo mantojumu mēs varam nodot tālāk saviem bērniem.

Ģimenes vēstures centri

Kaut arī iemesli, kāpēc mēs pētām ģimenes vēsturi, var atšķirties, mēs ar prieku un bez maksas dalāmies savās mikrofilmu un digitālo pierakstu kolekcijās ar ikvienu interesentu. Tajā ir iesaistījušies miljoniem cilvēku, jo ģenealoģija ir viens no straujāk augošajiem vaļaspriekiem Ziemeļamerikā, pēc savas popularitātes pārsniedzot stepēšanu, marku kolekcionēšanu un pat dārzkopību. Tā ir kļuvusi tik populāra, ka vairākos TV šovos nesen ir rādītas slavenības, kā arī parasti cilvēki, kuri meklē savus senčus.

Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas Ģimenes vēstures bibliotēka, kas atrodas Soltleiksitijā, Jūtas štatā, ir vislielākā ģenealoģiskā bibliotēka pasaulē, un tā nodrošina pieeju daudzām pierakstu kolekcijām, kurās ir vairāk par diviem miljardiem mirušu cilvēku vārdu. Tajā atrodas pieraksti no vairāk nekā 100 valstīm, sākot ar 14. gadsimta Anglijas baznīcu pierakstiem līdz Āfrikas mutvārdu vēsturei. Katru dienu bibliotēku apmeklē vidēji 2400 cilvēku, tostarp daudzi apmeklētāji no Eiropas un Āzijas.

Bez mūsu galvenās bibliotēkas, visā pasaulē ir vairāk nekā 4500 vietējo ģimenes vēstures centru, kas bieži vien atrodas mūsu Baznīcas sanāksmju namos. To mērķis ir mācīt cilvēkiem, kā meklēt savus priekštečus. Tajos strādā vietējie Baznīcas locekļi, kuri ziedo savu laiku un visus šos pakalpojumus sniedz bez maksas.