mormon.org Visā pasaulē
Mūsu cilvēki
Mūsu vērtības
Kam mēs ticam
Apmeklējiet mūs
.

Dieva baušļi

Dievišķa vadība

Atceries, kā mūsu vecāki mācīja mums noteikumus, kad bijām mazi? Piemēram, tādus noteikumus, kā nespēlēties uz ielas vai ar sērkociņiem. Atceries, ka reizēm šie noteikumi šķita kā nasta, it kā mūsu vecāki tos būtu izgudrojuši, lai mēs nedarītu to, ko mēs patiešām vēlējāmies, — to, kas, mūsuprāt, mūs darītu laimīgus? Pieaugot mēs mācījāmies, cik svarīgi ir šie noteikumi, — ja mēs tiem nebūtu paklausījuši, mēs varētu tikt smagi savainoti vai pat iet bojā.

Līdzīgi mūsu vecākiem, kad mēs augām, Dievs ir mums devis baušļus, lai mums palīdzētu koncentrēties uz to, kas ir vissvarīgākais, un kā palikt drošībā. Visa Viņa vadība ir domāta mūsu drošības labad, lai mums palīdzētu būt Viņa tuvumā un galu galā mums sniegtu lielāku brīvību un laimi.

Vārds „bauslis” var mums likt domāt par Desmit baušļiem kā par „Tev nebūs” sarakstu, taču Dievs saka ne tikai to, ko mums nebūs darīt, bet arī to, ko mums būs darīt. Viņa lielākā cerība ir mūsu mūžīgā laime, tādēļ mēs varam būt droši, ka Viņa baušļi ir nevis ierobežojoši noteikumi, bet gan dievišķa vadība, kuras nolūks ir aizsargāt mūs no ļauna un vadīt mūs uz labāku dzīvesveidu.

Divi augstākie baušļi

Mūsu paklausība Dieva baušļiem izriet no mūsu vēlmes izrādīt savu mīlestību pret Viņu, pret saviem līdzcilvēkiem un pret sevi. Kad Jēzus Kristus bija uz Zemes, kāds vīrs Viņam vaicāja: „Kurš ir augstākais bauslis bauslībā?” Jēzus atbildēja:

Jēzus Kristus mūs māca, ka visu šo „tev būs un tev nebūs” pamatā ir mīlestība pret Dievu un apkārtējiem cilvēkiem. Domājot par zemāk sniegtajiem baušļiem, ir noderīgi padomāt, kā katrs no tiem saistās ar šiem diviem pamatbaušļiem.

Bieži lūdziet Dievu

Lūgt var ikviens — jebkurā vietā un jebkurā laikā. Dievs mūs dzirdēs un mums atbildēs neatkarīgi no tā, vai mēs metamies ceļos, sēžam vai stāvam, lūdzam balsī vai pie sevis, lūdzam grupās vai vienatnē. Lūgšana ir tik viegla un tik vienkārša, ka mēs varam nenovērtēt to, kas tā ir par privilēģiju. Tā ir tieša saziņa ar mūsu Debesu Tēvu, kurš vēlas mums palīdzēt visās mūsu problēmās un jautājumos. Kaut arī Viņš ne vienmēr atbildēs uzreiz un tieši tā, kā mēs sagaidām, mēs ticam tam, kas teikts Rakstos: „Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts” (Mateja 7:7).

Mums ir pavēlēts bieži lūgt Dievu tāpēc, ka, jo vairāk mēs runājam ar Dievu, jo atvērtāki mēs kļūstam Viņa vadībai savas dzīves izaicinājumos. Lūgšana ir piemērs tam, kā svētības par baušļa ievērošanu krietni pārspēj prasītās pūles.

Studējiet Svētos Rakstus

Lielākā daļa Svēto Rakstu tika sarakstīti vairāk nekā pirms tūkstoš gadiem, tādēļ var būt grūti iedomāties, kā to lasīšana varētu mums palīdzēt šeit un tagad. Taču, tā kā Dieva gudrība ir mūžīga, mēs varam lasīt Svētos Rakstus un pielietot to mācības savā dzīvē. Iespējams, ka mēs darbā saņemam paaugstinājumu amatā, par ko mēs priecājamies, taču arī uztraucamies, ka nespēsim to pienācīgi veikt. Tās varētu šķist kā tikai pasaulīgas raizes — tādas, kurām mēs nespētu gūt palīdzību Rakstos — tomēr pieraksts par to, kā Dievs aicināja Ēnohu pravietot, varētu mums palīdzēt pārvarēt savas bailes. Pēc tam, kad Dievs bija licis, lai viņš pavēlētu apkārtējiem bezdievīgajiem cilvēkiem nožēlot grēkus, Ēnohs pazemīgi jautāja: „Kāpēc ir tā, ka es esmu atradis labvēlību Tavās acīs, un esmu tikai zēns, … jo es esmu lēns runā; kāpēc es esmu Tavs kalps?” Tas Kungs pārliecināja Ēnohu, sakot: „Dari, kā Es tev esmu pavēlējis, … Atver savu muti, un tā tiks piepildīta, un Es došu tev ko runāt” (Mozus 6:31-32).

Ēnohs paklausīja Tam Kungam un kļuva par daiļrunīgu pravieti, palīdzot ļaudīm mainīties savās sirdīs. Viņam dotais pārbaudījums māca, ka, ja vien mēs pielietojam ticību Dievam, Viņš mums palīdzēs attīstīt spējas darīt to, kuras mēs paši vēl neapzināmies.

Bauslis — studēt Svētos Rakstus — ir tikpat svarīgs, kā bauslis — bieži lūgt Dievu. Dievs vēlas, lai mēs lasītu Viņa vārdus, jo tie mums palīdz uzzināt Viņa gribu, un rīkošanās saskaņā ar Dieva gribu vienmēr nāk mums par labu. Svētajos Rakstos ir ietverts tas, ko Dievs ir atklājis Saviem bērniem caur praviešiem.

Turi sabata dienu svētu

Šajā laikmetā svētdiena ir sākusi līdzināties jebkurai citai nedēļas dienai. Daudziem no mums ir jāstrādā, un pēc tam mēs cenšamies paveikt visu to, ko mēs nepaspējām izdarīt sestdienā. Šķiet, ka nedēļas nogale nereti ir aizņemtāka par pārējām nedēļas dienām. Taču svētdiena jeb Sabats ir laiks, lai pielūgtu Dievu un atpūstos no saviem ikdienas pienākumiem. Pēc Zemes radīšanas sešās dienās Dievs nošķīra septīto dienu kā atpūtas un piemiņas dienu. Svētdienās mēs varam pavadīt laiku kopā ar draugiem un ģimeni, apciemot slimos un vientuļos, vairāk studēt Svētos Rakstus un doties uz baznīcu. Baznīcā mēs dziedam, lūdzam un pārrunājam evaņģēliju kopā ar citiem draudzes locekļiem, un mēs arī pieņemam Svēto Vakarēdienu, pieminot Glābēju. Baznīcā Pēdējo dienu svētie piedalās Svētajā Vakarēdienā, ēdot maizi un dzerot ūdeni, kas tiek sagatavots, lai simbolizētu Jēzus Kristus miesu un asinis. Mēs varam izmantot šo laiku, lai apcerētu to, kā Jēzus Kristus var mums palīdzēt, un domātu par to, kā mēs varētu labāk turēt derības, ko esam noslēguši ar Viņu.

Papildus atpūtai no darbdienu spriedzes, sabata dienas svētīšana ir cieņas apliecinājums pret Dievu un mums atgādina palēnināt savas aizņemtās dzīves tempu un pateikties savam Radītājam. Svētdiena ir diena, par ko mēs priecājamies, — diena, kurā mēs baudām to, kas patiešām ir svarīgi.

Kristības un konfirmācija

Viens no kristību mērķiem ir simboliski nomazgāt mūsu grēkus, taču pat Jēzus Kristus, kurš dzīvoja nevainojamu dzīvi, tika kristīts. Jēzus tika kristīts tāpēc, ka tas ir bauslis, un Viņš vēlējās sniegt pilnīgu piemēru, liecinot par paklausību Debesu Tēva dievišķajai vadībai.

Kristību un konfirmācijas priekšraksti ir veids, kā mēs varam parādīt, ka vēlamies uzņemties Jēzus Kristus Vārdu, tas ir, kļūt par kristiešiem un darīt to labāko, lai vienmēr dzīvotu tā, kā esam apņēmušies. Vispirms mēs tiekam kristīti, un to veic Dieva pilnvarots cilvēks, iegremdējot mūs ūdenī un tad izceļot mūs no ūdens. Šī darbība simbolizē Jēzus Kristus nāvi, apbedīšanu un augšāmcelšanos, un vēl tā simbolizē mūsu vecās dzīves beigas un jaunās dzīves — Viņa mācekļu — sākumu. Pēc tam, kad esam kristīti, pilnvarots cilvēks uzliek savas rokas uz mūsu galvas, dod mums tiesības saņemt Svētā Gara dāvanu un konfirmē mūs par Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļiem.

Pravieša vārdu uzklausīšana

Vai jums ir gadījies dzirdēt vienu cilvēku kaut ko stāstām par kādu notikumu, pēc tam — citu cilvēku, un abas versijas izklausās ticamas. Kā lai mēs izlemjam, kam ticēt, kad tik daudzi cilvēki un viedokļi tiecas piesaistīt mūsu uzmanību? Lai mums palīdzētu uzzināt Viņa gribu — lai palīdzētu noskaidrot, kas ir patiesība, — Dievs aicina praviešus un apustuļus, lai viņi būtu Dieva gribas paudēji. Pravietis ir uzticams, taisnīgs cilvēks, kuru Dievs ir izraudzījies, lai paustu Viņa gribu šeit — uz Zemes. Apustuļi ir Dieva izraudzīti pravieši, kuru uzdevums ir būt par Jēzus Kristus un Viņa dievišķuma īpašajiem lieciniekiem. Lai runātu Dieva vārdā, praviešiem un apustuļiem ir jābūt priesterībai jeb dievišķām pilnvarām, kas nepieciešamas tik svēta pienākuma pildīšanai.

Dievs ir aicinājis praviešus visos laikos. Bībelē mēs lasām par tādiem praviešiem kā Ādams, Ābrahāms, Mozus, Pāvils un daudzi citi. Mēs ticam, ka Dievs ir aicinājis praviešus, lai mūs vadītu arī mūsdienās. Džozefs Smits bija pirmais pravietis, kurš tika aicināts pašreizējā Baznīcas atklāšanā jeb laikmetā, un kopš tā laika uz Zemes vienmēr ir bijis pravietis. Tomass S. Monsons ir vīrs, kurš pašreiz ir aicināts runāt Dieva vārdā un vadīt Viņa Baznīcu.

Aicinot mūs uzklausīt praviešu vārdus, Dievs patiesībā aicina, lai mēs paliktu Viņa tuvumā, līdzīgi kā Viņš aicina, lai mēs bieži lūgtu un lasītu Svētos Rakstus. Praviešu uzklausīšana mums palīdz mācīties un no jauna mācīties, kas mums ir jādara, lai pieņemtu Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu un kļūtu cienīgi saņemt visas svētības, ko Dievs vēlas mums sniegt. Dievs ir apsolījis, ka tie, kuri uzklausa praviešu vārdus, „ir Dieva valstības mantinieki” (Mosijas 15:11).

Ievēro Desmit baušļus

Pēc tam, kad Mozus bija izvedis Israēla bērnus no verdzības, viņš devās Sinaja kalna virsotnē un runāja ar Dievu. Kad Mozus nokāpa no kalna, viņam rokās bija Desmit baušļi, ko Tas Kungs bija atklājis viņam un kas bija iegravēti uz akmens plāksnēm. Mēs ievērojam šos baušļus arī mūsdienās — tūkstošiem gadu vēlāk.

Dzīvo pēc Šķīstības likuma

Pēcnācēju radīšanas spējas ir Dieva ieceres svēta daļa. Tā ir mīlestības izpausme, kas ļauj vīram un sievai radīt dzīvību. Dievs ir pavēlējis, ka šīs spējas un dzimumattiecību privilēģija var būt vienīgi starp vīrieti un sievieti, kuri ir likumīgi laulāti. Šo bausli sauc par Šķīstības likumu. Tas ietver pilnīgu atturēšanos no dzimumattiecībām pirms laulības un pilnīgu uzticību savam(-ai) dzīvesbiedram(-ei) pēc laulības. Dievs sagaida, ka mēs turēsim savas domas tīras un piedienīgi ģērbsimies, runāsim un rīkosimies (Mateja 5:27–28).  Mums arī jāizvairās no pornogrāfijas skatīšanās un iesaistīšanās homoseksuālās attiecībās.

Mēs saprotam, ka Šķīstības likuma principi nošķir Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcu no citām organizācijām un tie var izklausīties pārāk stingri pārējiem pasaules iedzīvotājiem, tomēr paklausība šim bauslim sniedz lielas miera, pašcieņas un paškontroles svētības.

Paklausi Gudrības Vārdam

Tas, ko mēs lietojam vai nelietojam uzturā, ir viens no redzamākajiem mūsu ticības apliecinājumiem, un tas izriet no mūsu ticības, ka mūsu ķermenis ir svēta Dieva dāvana. Mēs ticam, ka Viņš mums ir devis padomu, kā vislabāk rūpēties par ķermeni. Tas Kungs atklāja veselības likumu, sauktu par Gudrības Vārdu, pravietim Džozefam Smitam 1833. gadā. Gudrības Vārds aizliedz dzert alkoholu, kafiju un tēju un lietot tabaku. Vēl tas ietver aizliegumu lietot narkotikas un nepareizi lietot recepšu zāles.

Gudrības Vārds mudina ēst daudz attiecīgās sezonas augļu un dārzeņu, kā arī graudaugus un nelielu daudzumu gaļas. Tas mums atgādina šo visu ēst „ar piesardzību un pateicību” (Mācība un Derības 89:11). Papildus šiem skaidrajiem padomiem — Baznīca māca, lai mēs vispār piekoptu veselīgu dzīvesveidu — pietiekami izgulētos, regulāri vingrotu un izvairītos no galējībām diētās. Gudrības Vārds apliecina, ka Dievam rūp mūsu fiziskā veselība, kā arī mūsu garīgā veselība. Atrunājot mūs no tā lietošanas, kas var radīt atkarību, tas uzsver mūsu brīvās gribas nozīmību. Kad mēs esam no kaut kā atkarīgi, piemēram, no smēķēšanas vai alkohola lietošanas — un tas attiecas uz jebkuru citu atkarību izraisošu uzvedību — mēs kļūstam pakļauti šai atkarībai. Samazinās mūsu spēja pieņemt pašiem savus lēmumus un kontrolēt savu dzīvi.

Tā kā mūsu Zemes mērķis ir mācīties un augt, pieņemot pašiem savus lēmumus, mēs varam saprast, kādēļ Dievs liek, lai mēs izvairītos no tā, kas traucētu mūsu brīvās gribas izpausmi. Par Gudrības Vārda ievērošanu Dievs mums apsola ne tikai labāku veselību, bet arī „gudrību un lielus zināšanu dārgumus” (Mācība un Derības 89:19). Dzīvošana pēc Gudrības Vārda ir ļoti svarīga, lai mēs varētu saņemt Dieva Gara vadību.

Ievēro Desmitās tiesas likumu

Atdodot atpakaļ daļu no tā, ar ko Tas Kungs ir mūs svētījis, mēs sekmējam Viņa darbu uz Zemes. Maksāt desmito tiesu nozīmē dot Baznīcai desmito daļu no saviem ienākumiem, lai tos izmantotu Dieva darbam šeit uz Zemes. Daži cilvēki domā, kas tas varētu būt grūti, taču tas tā nav — tā ir svētība. Dievs ir pavēlējis Saviem ļaudīm ievērot Desmitās tiesas likumu jau kopš seniem laikiem.

Desmit procenti no mūsu ienākumiem varētu šķist ļoti daudz, sevišķi daudziem no mums, kuriem jau tā liekas, ka dzīvo ar nepietiekamiem iztikas līdzekļiem. Taču, ja mēs ievērojam Desmitās tiesas likumu, Dievs ir apsolījis „[atvērt] debess logus un [likt] svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār [mums]” (Maleahija 3:10).

Šai svētībai var būt daudzas izpausmes. Reizēm mēs vienkārši tiekam svētīti, ka spējam vairāk paveikt ar mazāk līdzekļiem, ka atrodam iespējas ietaupīt naudu, nemazinot savu laimes sajūtu. Bieži vien šī vienkāršā darbība — desmit procentu atskaitīšana no mūsu algas — mudina mūs rūpīgāk plānot budžetu ar atlikušajiem deviņdesmit procentiem, un dzīvošana pēc saviem līdzekļiem vienmēr ļauj naudu atlicināt. Lai kāda būtu šīs svētības izpausme, desmitās tiesas maksāšana mums atgādina, ka Dieva lietas pastāv ilgāk nekā pasaules lietas. Vēl tā mums palīdz atcerēties, ka viss, kas mums ir, nāk no Dieva, un mēs varam izrādīt savu pateicību Viņam, atdodot mazu daļu atpakaļ.

Ievēro Gavēņa likumu

Reizi mēnesī mēs tiekam aicināti gavēt jeb atteikties no divām secīgām ēdienreizēm. Ja ir kādas veselības problēmas vai nepiemērots vecums (piemēram, mazi bērni), gavēšanu var pielāgot individuāliem apstākļiem. Tomēr kāds ir teicis, ka gavēšana bez lūgšanas ir tikai badošanās. Gavēšanas laikā mēs izvēlamies kādu noteiktu vajadzību vai jautājumu un lūdzam pēc palīdzības. Mozus, Dāvids, Estere, Jēzus un daudzi citi ir gavējuši, lai būtu tuvāk Dievam un atvērtāki Viņa vadībai. Mēs atklājam, ka tad, kad mēs gavējam un lūdzam ticībā, mēs kļūstam pazemīgāki un spējīgāki sajust Dieva mīlestību un izprast Viņa gribu. Gavēšana arī parāda, ka mēs vēlamies un spējam kontrolēt sava ķermeņa vēlmes, un tas mums var palīdzēt, kad šāds spēks ir nepieciešams citos pārbaudījumos.

Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca ir noteikusi katra mēneša pirmo svētdienu kā dienu, kurā Baznīcas locekļiem tiek lūgts gavēt. Mēs tiekam mudināti

Paklausi un godā likumu

Mēs ticam, ka jāpaklausa savas valsts likumiem (Ticības apliecinājumi 1:12).  Pēdējo dienu svētajiem tiek dots padoms būt labiem pilsoņiem, piedalīties civilajā valdībā un politiskajos procesos un kalpot savā sabiedrībā kā aktīviem, ieinteresētiem pilsoņiem.

Saprātīga paklausība

Dievs nevēlas, lai mēs akli paklausītu Viņa dievišķai vadībai vai aiz bailēm no soda. Viņš vēlas, lai mēs saprātīgi paklausītu, pielietojot savu brīvo gribu. Mums jāiegūst pašiem sava liecība jeb pārliecība, ka baušļus patiešām ir devis Dievs un ka tie mums palīdz dzīvot laimīgāk. Lai iegūtu šo liecību, mums jāpielieto ticība. Mums patiesi jāvēlas, un mums jābūt gataviem darīt visu nepieciešamo, lai to uzzinātu.
Mormona Grāmatā Debesu Tēvs ir devis šādu apsolījumu:

Mēs paši varam zināt, ka šie pieraksti ir patiesi. Kad mēs zināsim par kaut kā patiesumu, mēs vēlēsimies atbilstoši dzīvot visu atlikušo mūžu. Baušļi nešķitīs kāda attāla Dieva bargi noteikumi. Tie šķitīs kā dievišķa vadība, kas mums palīdz virzīties cauri dzīves juceklim uz Zemes. Mēs pieredzēsim, kādu labumu šī vadība sniedz mūsu ikdienas dzīvē, un mēs sajutīsim lielāku mieru un garīgumu.