mormon.org Visā pasaulē
Mūsu cilvēki
Mūsu vērtības
Kam mēs ticam
Apmeklējiet mūs
.


Jēzus Kristus Baznīcas atjaunošana

Kristus izveidoja Savu Baznīcu uz Zemes

„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība,” (Jāņa 14:6) teica Kristus Saviem sekotājiem Savas neilgās, taču iespaidīgās Zemes kalpošanas laikā. Tas bija savlaicīgs un nepieciešams vēstījums, jo dažas simtgades pirms Viņa piedzimšanas daudzi cilvēki bija pārstājuši dzīvot saskaņā ar Dieva baušļiem. Kristus pasaulē ienesa gaismu, kad Viņš pasludināja Savu evaņģēliju, kā Viņš to bija darījis tādiem senatnes praviešiem kā Ābrahāms, Īzāks un Mozus. Viņš izraudzījās divpadsmit vīrus par Saviem apustuļiem — tostarp Pēteri, Jēkabu un Jāni — un uzlika Savas rokas uz viņu galvām, un piešķīra viņiem pilnvaras, ko sauc par priesterību, lai veiktu kristības, pārvaldītu Viņa baznīcu un sludinātu Viņa vārdu visā pasaulē.

Neraugoties uz Viņa lielo ietekmi un daudzajiem brīnumiem, Viņš galu galā tika atraidīts un sists krustā. Pēc Viņa nāves drosmīgie un uzticīgie apustuļi turpināja darbu bez Viņa, kristot jaunus Baznīcas locekļus un dibinot jaunas draudzes.

Lielā Atkrišana

Neskatoties uz Kristus apustuļu un viņu uzticīgo sekotāju drosmīgajiem pūliņiem, sākotnējā baznīca, ko Kristus atjaunoja, sāka vājināties. Baznīcas locekļi saskārās ar smagām vajāšanām, un visi, izņemot vienu apustuli, nomira mocekļa nāvē. Šo laika periodu sauc par Lielo Atkrišanu, jo notika atkrišana no Kristus nodibinātā evaņģēlija (skat. 2. tesaloniķiešiem 2:1-3). Līdz ar daudzām vērtīgām mācībām tika zaudētas arī apustuļu pilnvaras — piešķirt priesterības atslēgas un saņemt atklāsmi visai Baznīcai. Baznīcas mācībās iezagās kļūdas, kas izraisīja pretrunīgus viedokļus un patiesības daļas zaudēšanu. Šo laika periodu mēs dēvējam par Lielo Atkrišanu.

Bez pilnvarām jeb dievišķas vadības kristietība centās izdzīvot pretrunīgu viedokļu vidū — pat par evaņģēlija pamatmācībām. Bez priesterības pilnvarām jeb evaņģēlija pilnības cilvēkiem bija jāpaļaujas uz savu gudrību, lai izskaidrotu Rakstus, principus un priekšrakstus. Daudzas maldīgas idejas tika mācītas kā patiesība, un tika pazaudēts daudz no tā, ko mēs zinām par Dieva Tēva, Viņa Dēla Jēzus Kristus un Svētā Gara patieso raksturu un būtību. Tika sagrozītas tādas būtiskas mācības kā ticība, grēku nožēlošana, kristības un Svētā Gara dāvana, un daudzas svarīgas mācības tika pazaudētas pilnībā.

Gadsimtiem vēlāk tādi iedvesmoti cilvēki kā Mārtiņš Luters un Džons Kalvins atzina, ka ir izmainīti vai pazaudēti paradumi un mācības un centās reformēt baznīcas, kurām viņi piederēja. Taču bez Tā Kunga Jēzus Kristus apustuļu pilnvarām Viņa evaņģēlijs un Baznīca nevarēja tikt atjaunoti savā sākotnējā veidolā.

Dievs atjaunoja Kristus Baznīcu caur Džozefu Smitu

Vai mēs ticētu kaimiņu puikam, ja viņš teiktu, ka Dievs ir viņu aicinājis atjaunot Viņa patieso baznīcu uz Zemes? Iespējams, ka nē. Tāpat daudzi cilvēki Nācaretē neticēja, ka viņu kaimiņš Jēzus Kristus, galdnieks, ir Mesija.

Pēc gadsimtiem ilga garīgā apjukuma cilvēkiem izmisīgi bija nepieciešamas Jēzus Kristus sākotnējās patiesības. Kad 1820. gadā Dievs par Savu vēstnesi izvēlējās 14 gadus vecu zēnu, vairums cilvēku atteicās viņā klausīties. Džozefs Smits dzīvoja ASV, kas tajā laikā bija vienīgā valsts, kurā bija pasludināta reliģiskā brīvība. Viņa ģimene bija dziļi reliģioza un pastāvīgi meklēja patiesību.

Džozefam bija jāizlemj, kurai no daudzajām kristīgajām konfesijām pievienoties. Pēc rūpīgas šī jautājuma izpētīšanas Džozefs Smits aizvien jutās apjucis, kurai no kristīgajām konfesijām viņam vajadzētu pievienoties. Vēlāk viņš rakstīja: „Tik liels bija apjukums un strīdi starp dažādām konfesijām, ka bija neiespējami tik jaunam … cilvēkam, kāds biju es, nākt pie kāda noteikta slēdziena, kas ir pareizs un kas nepareizs. … Šo vārdu karu un uzskatu sajukuma vidū es bieži sev jautāju: „Kas ir jādara? Kura no visām šīm grupām ir pareiza; jeb varbūt tās visas ir nepareizas? Ja kāda no tām ir pareiza, kura tā ir, un kā es to varētu uzzināt?” (Džozefs Smits — Vēsture 1:8, 10).

Viņš meklēja vadību Bībelē. Viņš lasīja: „Ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots” (Jēkaba v. 1:5). Vienkāršā ticībā viņš nolēma tieši to arī darīt. 1820. gada pavasarī viņš devās uz tuvēju koku birzi un nometās ceļos lūgšanā. Viņš aprakstīja savu pieredzi: „Es ieraudzīju gaismas stabu, spožāku par sauli, tieši virs savas galvas, kas pakāpeniski nolaidās, līdz krita pār mani. … Kad gaisma apstājās virs manis, es ieraudzīju divas personas stāvam virs manis gaisā, kuru spožumu un godību nav pat iespējams aprakstīt. Viena no viņām uzrunāja mani, nosaucot mani vārdā un norādot uz otro, sacīja: „Šis ir Mans mīļais Dēls. Uzklausi viņu!”” (Džozefs Smits — Vēsture 1:16–17). Viņam vīzijā parādījās Dievs Tēvs un Viņa Dēls, Jēzus Kristus. Glābējs pateica Džozefam nepievienoties nevienai no baznīcām. Kaut arī tajā laikā daudzi labi cilvēki ticēja Kristum un centās izprast un mācīt Viņa evaņģēliju, tiem nebija patiesības pilnības un pilnvaru kristīt un veikt citus glābšanas priekšrakstus. Šī vīzija iezīmēja Jēzus Kristus Baznīcas atjaunošanas sākumu uz Zemes, ko Dievs pilnvaroja nodibināt 10 gadus vēlāk, kad Džozefs Smits jau bija ticis debesu sūtņu apmācīts un kļuvis gudrāks, vēlreiz ļaujot ikvienam gūt prieku un svētības, dzīvojot saskaņā ar evaņģēliju.

Uzzini vairāk par Džozefu Smitu

Atjaunotas pilnvaras — vadīt Viņa Baznīcu

Ko patiesībā nozīmē dievišķas pilnvaras? Pilnvaras — rīkoties Dieva vārdā — sauc par priesterību. Daži cilvēki maldīgi domā, ka šīs pilnvaras dod cilvēkam spēku teikt citiem, kas jādara. Patiesībā tas nozīmē, ka cilvēks var rīkoties Dieva vārdā Viņa baznīcas labā — līdzīgi kā juridiska pilnvara dod tiesības rīkoties cita cilvēka vietā.

Pirms Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas nodibināšanas Džozefs Smits ar roku uzlikšanu saņēma priesterības pilnvaras no Jāņa Kristītāja, Pētera, Jēkaba un Jāņa, kuri šo pašu „spēku un varu” bija saņēmuši no paša Jēzus Kristus (Lūkas 9:1). Šie vīri parādījās eņģeļa izskatā un piešķīra Džozefam Smitam priesterību. Mūsdienu pravietis Tomass S. Monsons ir pilnvarots Džozefa Smita amata pārņēmējs. Viņš un citi Baznīcas apustuļi var izsekot savai priesterības pilnvaru līnijai līdz pat Jēzum Kristum caur nepārtrauktu ordināciju ķēdi.

Mormona Grāmata

Mormona Grāmata liecina, ka Jēzus Kristus patiešām dzīvoja uz Zemes un ka Viņš aizvien dzīvo kā mūsu dievišķais Glābējs. Tā ir otra liecība, kas apstiprina Jēzus Kristus esamību un Bībeles patiesumu. Pieraksts par tās izcelsmi ir tikpat brīnumains kā citi notikumi, kas saistīti ar Baznīcas atjaunošanu.

1823. gadā Džozefu Smitu apciemoja debesu vēstnesis, vārdā Moronijs, līdzīgi kā eņģeļi bieži parādījās apustuļiem Jaunajā Derībā. Moronijs pastāstīja Džozefam par Amerikas kontinenta seno iedzīvotāju pierakstu, kas bija noglabāts tuvējā pakalnā. Viņš teica, ka tajā ietverta Jēzus Kristus evaņģēlija pilnība un ka tas uzrakstīts uz plānām zelta plāksnēm. Džozefs pārtulkoja grāmatu angļu valodā. Grāmata ir nosaukta Mormona vārdā, jo Mormons bija sens pravietis, kurš to apkopoja.

Mormona Grāmata tika sarakstīta un pārtulkota tādā pat Svēto Rakstu stilā kā Bībele, un tā mums vēsta par tā laika taisnīgo cilvēku grūtībām, kuri centās dzīvot pēc Dieva baušļiem. Līdzīgi kā tas reizēm notiek mūsdienās, viņi nereti tika izsmieti un vajāti savas pārliecības dēļ. Sevišķi iedvesmojoša grāmatas sadaļa vēsta par Kristus apmeklējumu Amerikas kontinentā neilgi pēc Savas Augšāmcelšanās. Viņš aicināja ļaudis pataustīt brūču rētas Viņa rokās, pēdās un sānos. Viņš svētīja un dziedināja tos, veica brīnumus un piešķīra divpadsmit vīriem tādas pat pilnvaras kā Saviem divpadsmit apustuļiem, kuru darbi ir aprakstīti Bībelē. Viņa apmeklējumam bija tik spēcīga ietekme, ka gandrīz 170 gadus ļaudis dzīvoja mierā un taisnīgumā.

Uzzināt vairāk par Mormona Grāmatu

Dievs ir tavs mīlošais Debesu Tēvs

Atjaunotās baznīcas galvenā patiesība ir tāda — Dievs ir mūsu Debesu Tēvs un mēs esam Viņa garīgie bērni. Viņš pazīst mūs personīgi un mīl mūs vairāk, nekā mēs spējam aptvert. Viņš vēlas, lai mēs gūtu sekmes šajā dzīvē un atgrieztos dzīvot kopā ar Viņu. Mūsu dzīve uz Zemes ir daļa no Viņa plāna mums — iegūt ķermeni, mācīties, augt un rast prieku. Reizēm dzīve ir grūta, vientuļa vai biedējoša, taču Debesu Tēvs vienmēr rūpējas par tevi. Atbildot uz tavām lūgšanām, Viņš ir gatavs sniegt tev mierinājumu, mieru un vadību.

Viņš mums ir sagatavojis ceļu, kas svētīs mūsu dzīvi, ja dosimies pa to. Šis ceļš ir nepieciešams, lai mēs spētu atgriezties pie Viņa. Tas mums ļaus saņemt Kristus veiktās Grēku Izpirkšanas pilnību. Ejot pa šo ceļu, mēs gūsim lielāku mieru un prieku gan šajā dzīvē, gan nākamajā dzīvē.

Ģimenes ir svarīgas Dieva iecerē

Iespējams, mēs esam uzauguši laimīgā, drošā, divu mīlošu vecāku ģimenē. Iespējams, ka tā nebija, un bērnība bija grūta, bez mīlestības un atbalsta, pēc kā ilgojāmies. Līdzīgi, būdami pieauguši, mēs vēlamies laimīgu ģimeni.

Ne vienmēr ir viegli dzīvot ģimenē saticīgi, taču Dieva atjaunotajā baznīcā tiek uzskatīts, ka laulība un ģimene ir sabiedrības vissvarīgākā vienība laikā un mūžībā. Dievs vēlas, lai mēs darītu visu iespējamo, lai jau tagad sagatavotos dzīvot kopā ar savu ģimeni mūžīgi. Ja mēs savu laulību un ģimeni veidojam, balstoties uz tādiem kristīgiem principiem kā ticība, lūgšana, grēku nožēlošana, piedošana, cieņa, mīlestība, līdzjūtība, darbs un veselīga atpūta, mājas var kļūt par patvēruma, miera un neaptverama prieka vietu.

Mēs nedrīkstam zaudēt drosmi. Lai cik ļoti mēs censtos, mūsu laulības un mājas nebūs nevainojamas. Tā ir daļa no izaugsmes procesa, ko mums nepieciešams pieredzēt. Dievs vēlas, lai mēs mācītos, kā būt pacietīgiem un mīlošiem, kad mūsu dzīvesbiedrs, bērns vai pusaudzis rīkojas izteikti kā mirstīgs cilvēks. Mūsu uzdevums ir kalpot viņiem, kas savukārt mums palīdzēs kļūt līdzīgākiem Dievam.

Uzzini vairāk par ģimeņu stiprināšanu

Kā Dievs runā ar mums mūsdienās

Viņš arī sniedz mums vadību caur Saviem praviešiem, kuriem ir pilnvaras runāt un rīkoties Viņa vārdā. Visos laikmetos tādi drosmīgi pravieši kā Noa, Ābrahāms, Mozus, Pēteris, Jānis Kristītājs, apustulis Pāvils un neskaitāmi citi ir snieguši dedzīgas liecības par Kristu, lai palīdzētu mūsu ticībai Viņam pieaugt.

Kad 1844. gadā Kārtidžā, Ilinoisā, traģiskā mocekļa nāve nomira Džozefs Smits, atjaunotās Baznīcas vadība tika nodota Brigamam Jangam, kurš toreiz bija vecākais apustulis. Viņš vadīja Baznīcu Kristus vadībā nākamos 33 gadus — 1847. gadā vadot pirmo pionieru grupu pāri līdzenumiem līdz Sālsezera ielejai. Viņš pārraudzīja vairāk nekā 70 000 cilvēku imigrāciju no ASV un Eiropas un izveidoja vairāk nekā 350 apmetnes ASV rietumos, Kanādā un Meksikā.

Praviešu pēctecība turpinās, un pašlaik mūsu pravietis un Baznīcas prezidents ir Tomass S. Monsons. Viņam palīdz divi padomnieki — Henrijs B. Airings un Dīters F. Uhtdorfs. Kopā viņi veido Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas Augstāko Prezidiju (līdzīgi kā Pēteris, Jēkabs un Jānis pēc Kristus nāves). Līdzīgi kā Dievs caur Savu pravieti Mozu izveda israēliešus no verdzības un aizveda uz labāku vietu, Viņš vada mūs arī šodien uz laimīgāku, mierīgāku dzīvi, ja mēs izvēlamies sekot Jēzum Kristum, sekojot Viņa dzīvajam pravietim. Mēs visi esam aicināti lasīt un klausīties dzīvo praviešu vārdus un apdomāt, kādu labumu mūsu dzīvei var sniegt tas, ka zinām Dieva gribu.