Izlaist navigāciju
Mūsu cilvēki
Mūsu vērtības
Kam mēs ticam
Apmeklējiet mūs
.
Parunā ar mums


Jēzus Kristus Baznīcas atjaunošana

Kristus izveidoja Savu Baznīcu uz Zemes

„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība,” (Jāņa 14:6) teica Kristus Saviem sekotājiem Savas neilgās, taču iespaidīgās Zemes kalpošanas laikā. Tas bija savlaicīgs un nepieciešams vēstījums, jo dažas simtgades pirms Viņa piedzimšanas daudzi cilvēki bija pārstājuši dzīvot saskaņā ar Dieva baušļiem. Kristus pasaulē ienesa gaismu, kad Viņš pasludināja Savu evaņģēliju, kā Viņš to bija darījis tādiem senatnes praviešiem kā Ābrahāms, Īzāks un Mozus. Viņš izraudzījās divpadsmit vīrus par Saviem apustuļiem — tostarp Pēteri, Jēkabu un Jāni — un uzlika Savas rokas uz viņu galvām, un piešķīra viņiem pilnvaras, ko sauc par priesterību, lai veiktu kristības, pārvaldītu Viņa baznīcu un sludinātu Viņa vārdu visā pasaulē.

Neraugoties uz Viņa lielo ietekmi un daudzajiem brīnumiem, Viņš galu galā tika atraidīts un sists krustā. Pēc Viņa nāves drosmīgie un uzticīgie apustuļi turpināja darbu bez Viņa, kristot jaunus Baznīcas locekļus un dibinot jaunas draudzes.

Lielā Atkrišana

Neskatoties uz Kristus apustuļu un viņu uzticīgo sekotāju drosmīgajiem pūliņiem, sākotnējā baznīca, ko Kristus atjaunoja, sāka vājināties. Baznīcas locekļi saskārās ar smagām vajāšanām, un visi, izņemot vienu apustuli, nomira mocekļa nāvē. Šo laika periodu sauc par Lielo Atkrišanu, jo notika atkrišana no Kristus nodibinātā evaņģēlija (skat. 2. tesaloniķiešiem 2:1-3). Līdz ar daudzām vērtīgām mācībām tika zaudētas arī apustuļu pilnvaras — piešķirt priesterības atslēgas un saņemt atklāsmi visai Baznīcai. Baznīcas mācībās iezagās kļūdas, kas izraisīja pretrunīgus viedokļus un patiesības daļas zaudēšanu. Šo laika periodu mēs dēvējam par Lielo Atkrišanu.

Bez pilnvarām jeb dievišķas vadības kristietība centās izdzīvot pretrunīgu viedokļu vidū — pat par evaņģēlija pamatmācībām. Bez priesterības pilnvarām jeb evaņģēlija pilnības cilvēkiem bija jāpaļaujas uz savu gudrību, lai izskaidrotu Rakstus, principus un priekšrakstus. Daudzas maldīgas idejas tika mācītas kā patiesība, un tika pazaudēts daudz no tā, ko mēs zinām par Dieva Tēva, Viņa Dēla Jēzus Kristus un Svētā Gara patieso raksturu un būtību. Tika sagrozītas tādas būtiskas mācības kā ticība, grēku nožēlošana, kristības un Svētā Gara dāvana, un daudzas svarīgas mācības tika pazaudētas pilnībā.

Gadsimtiem vēlāk tādi iedvesmoti cilvēki kā Mārtiņš Luters un Džons Kalvins atzina, ka ir izmainīti vai pazaudēti paradumi un mācības un centās reformēt baznīcas, kurām viņi piederēja. Taču bez Tā Kunga Jēzus Kristus apustuļu pilnvarām Viņa evaņģēlijs un Baznīca nevarēja tikt atjaunoti savā sākotnējā veidolā.